“Neviens, atrazdamies kara pulkā, nepinas ar dzīves darīšanām, lai viņš varētu patikt kara kungam. “ 2. Tim. 2:4
Kungs Jēzus vēlas, lai Viņa atpirktais īpašums atraisītos no visa, kas tos varētu pakļaut kārdināšanām. Mēs piederam Kungam, jo Viņš mūs ir radījis; mēs piederam Viņam, jo Viņš mūs ir atpestījis. Ja mēs vēlamies būt pareizās attiecībās ar Dievu, mums jāuztur savas prāta spējas skaidras, lai tās var uztvert Viņa norādījumus.
Sabiedrība, kuru mēs izvēlamies, kļūs mums par palīgu vai par kavēkli. Mēs nedrīkstam riskēt un nostāties tur, kur ļaunie eņģeļi apņem mūs ar kārdināšanām un valgiem. Sātans izliek savas vilinošās kārdināšanas dvēseles priekšā. Viņš izliekas par gaismas eņģeli un ietērpj visas kārdināšanas šķietamā labumā. Mūsu pirmais darbs ir atraisīties no visa tā, kas kaut kādā veidā domāts dvēseles aptraipīšanai.
Ja mēs nepieņemam Bībeli par dzīvības likumu, tad iedzimtie un iegūtie ieradumi, kā arī izkoptā gaume savaldzinās dvēseli. Dvēsele ir vērtība, un Dievam tā ir dārgāka par zeltu, pat par tīru Ofiras zeltu. Kristus parāda, cik augstu Viņš vērtē cilvēka dvēseli. Pavēro Viņa pazemošanos, Viņa ciešanas un nāvi. Ja Viņš būtu meklējis savus priekus, patiku un ērtības, tad Viņš nekad nebūtu atstājis Debesu pagalmus.
Ja cilvēks savu dzīvi ir izmantojis, kalpojot paša impulsīvajām iegribām, ja viņš savu talantu ir nolicis uz sātana altāra un izvēlējies rūpēties par savām personiskajām interesēm, ko tad viņš ir ieguvis? Lētu pasaules atzinību. Ko viņš ir zaudējis? Svētlaimīgu mūžību.
Tā vietā, lai tērētu savus spēkus, talantus, smadzeņu un muskuļu enerģiju mazsvarīgām un izlaidīgām lietām, tikai lai uzjautrinātos un izdabātu sev, Dievs mūs aicina domāt par mūžību un ļaut, lai mūs pastāvīgi vada Svētais Gars. Prāts jānodarbina ar šķīstām un vērtīgām tēmām. Dievs vēršas pie katra no mums kā pie sava īpašuma un saka: “Vai jūs nezināt, ka jūs nepiederat sev pašiem? Jo jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu pagodiniet Dievu ar savu miesu!” (1. Kor. 6:19-20)
