Mums nevajadzētu sev glaimot, ka esam brīvi no daudz kā tāda, kur citi Dieva priekšā ir vainīgi; pat, ja mūsu raksturā pastāv dažas stipras īpašības un tikai viena vāja vieta, dvēsele vēl vienmēr paliek saistīta ar grēku. Sirds kalpošanā ir dalīta un it kā saka: "Mazliet no manis un kaut ko no Tevis." Tomēr Dieva bērnam ir nepieciešams, sevi pārmeklējot, atklāt arī to grēku, kam tas vēl izdabā un ko lutina, ļaujot, lai Kungs sirdi atbrīvo visā pilnībā. Viņam tas jāuzvar, jo Dieva acīs tas nav nekāds sīkums.
Kāds var teikt: "Es nemaz neesmu tik slikts, jo, kad mani izaicina un es pasaku kaut ko riebīgu, vienmēr pēc tam nožēloju, ka esmu ļāvies savām dusmām." Cits var aizbildināties: "Man vēl ir viena otra vaina, bet tādu nelietību, kādu redzu savā paziņā, es tiešām nevaru paciest." Kungs mums nav devis nekādu grēka smaguma pakāpju sarakstu, lai dažus grēkus varētu apzīmēt par mazāk svarīgiem, jo tie nodara niecīgu ļaunumu, kamēr citus uzskatīt par smagiem, jo tie sagādā milzīgu postu.
Ķēde nav stiprāka par tās vienu vismazāko locekli. Mēs to visā kopumā varam atzīt par labu, tomēr, ja viens posms ir vājš, uz ķēdi vairs nevaram paļauties. Ikviena dvēsele, kas ieies Dieva valstībā, būs nopietni pētījusi, kā uzvarēt grēku. Neiecietīgajiem vārdiem, kas uz jūsu lūpām, jāpaliek neizrunātiem. Domas, ka jūsu raksturs netiek pareizi novērtēts, ir jāatmet, jo tās vājina jūsu iespaidu citu cilvēku skatījumā. Tāpat vajadzētu pārvarēt uzskatu, ka jūs līdzināties moceklim, bet tā vietā pilnībā paļauties uz Kristus apsolījumu: "Tev pietiek Manas žēlastības."
Elena Vaita
Vēstis jaunatnei
