"Es zinu, ka mans Pestītājs ir dzīvs, un pēcgalā Viņš celsies pār pīšļiem." Īj. 19:25.
Viena no Bībeles svinīgākajām un diženākajām patiesībām ir vēsts par Kristus Otro atnākšanu, lai Viņš pilnīgi pabeigtu lielo pestīšanas darbu. Dieva svētceļnieku tautai, kam tik ilgi bija jāklīst pa "nāves ēnas ieleju", dārga, prieka un iedvesmas pilna cerība dota tieši Viņa, "Augšāmcelšanās un Dzīvības", atgriešanās apsolījumā, lai "savus atmestos atvestu mājās". Mācība par Otro adventi ir pats Svēto Rakstu kodols. Kopš dienas, kad pirmais cilvēku pāris skumīgi atstāja Ēdeni, ticības bērni gaidīja Apsolītā nākšanu, lai lauztu iznīcinātāja varu un atvestu viņus atpakaļ zaudētajā paradīzē. Ēnoham, kas bija paradīzes iemītnieku pēcnācējs septītajā paaudzē un trīs gadsimtus bija staigājis virs zemes kopā ar Dievu, tika vēlēts no tālienes redzēt Pestītāja nākšanu. "Redzi," viņš sludināja, "Kungs nāk ar daudz tūkstošiem savu svēto tiesāt visus." Sentēvs Ījabs savā ciešanu naktī izsaucās nešaubīgā paļāvībā: "Es zinu, ka mans Pestītājs ir dzīvs un pēcgalā Viņš celsies pār pīšļiem, un pēc tam, ja arī es būšu bez miesas palicis, es tomēr skatīšu Dievu. Manas acis Viņu redzēs, un ne jau kā svešinieku un pretinieku." (Īj. 19:25-27)
Kaut visas žēlastības Dievs tā apgaismotu jūsu saprātu mūžības lietu uztverei, lai patiesības gaisma parādītu jūsu daudzos maldus tādus, kādi tie ir, un jūs veltītu nepieciešamās pūles, lai no tiem atbrīvotos un rūgtu ļaunuma augļu vietā nestu tādus, kas dārgi un vērtīgi mūžīgajai dzīvībai.
Pazemojiet savu nabaga lepno, paštaisno sirdi Dieva priekšā, noliecieties zemu, zemu pie Viņa kājām, sava grēcīguma satriekti. Ziedojiet sevi sagatavošanās darbam. Neapmierinieties, iekams jūs varēsit no sirds sacīt: "Mans Pestītājs dzīvo, un tāpēc, ka Viņš ir dzīvs, dzīvošu arī es."
Zaudējot Debesis, jūs zaudējat visu; iegūstot Debesis, jūs iegūstat visu. Nekļūdieties šajā ziņā, es jūs lūdzu. Te iesaistītas mūžīgas vērtības.
Elena Vaita
