"Pēc tam es redzēju citu eņģeli nokāpjam no debesīm, tam bija liela vara, un zeme kļuva gaiša no viņa spožuma. Viņš sauca spēcīgā balsī: "Kritusi, kritusi lielā Bābele! Tā kļuvusi par ļauno garu mājokli, par visu nešķīsto garu mitekli un par visu nešķīsto un ienīsto putnu mitekli." Un es dzirdēju citu balsi no debesīm sakām: "Izejiet no viņas, mana tauta, lai jums nebūtu dalība viņas grēkos un jūs neķertu viņas mocības."" (Atkl. 18:1,2,4)
Šī rakstvieta norāda uz laiku nākotnē, kad Atklāsmes 14. nodaļā minētā otrā eņģeļa (Atkl. 14:8) vēstītā Bābeles krišana tiks pasludināta atkārtoti, papildinot to ar ziņām par samaitātību, kas pārņēmusi Bābeli veidojošās dažādās organizācijas laikā pēc 1844. gada vasaras, kad šo vēsti sniedza pirmo reizi. Tā attēlots reliģiskās pasaules traģiskais stāvoklis. Ar katru jaunu patiesības noraidīšanu cilvēku prāts kļūs vēl tumšāks, viņu sirds stūrgalvīgāka, līdz viņi ieslīgs pārdrošā neticībā. Par spīti Dieva sniegtajiem brīdinājumiem, viņi turpinās mīdīt kājām vienu no dekaloga priekšrakstiem, līdz būs gatavi vajāt tos, kas to tur par svētu. Izturoties nicinoši pret Dieva Vārdu un Viņa ļaudīm, arī Kristum vairs netiks pievērsta nekāda vērība. (604) Baznīcām pieņemot spiritisma mācības, tiks nokratīts miesīgai sirdij uzliktais ierobežojums un reliģijas apliecināšana kļūs par aizsegu viszemiskākās netaisnības piekopšanai. Ticība spiritiskajām manifestācijām atvērs durvis pavedinošiem gariem un velnu mācībām, kā rezultātā baznīcās būs jūtams ļauno eņģeļu iespaids.
Par Bābeli šajā pravietojumā parādītajā laikā teikts: "Viņas grēku darbi sniedzas līdz debesīm, un Dievs ir pieminējis viņas noziegumus." (Atkl. 18:5) Tā ir piepildījusi savu grēku mēru un drīz tiks iznīcināta. Bet Dievam Bābelē vēl ir ļaudis, un, pirms to piemeklē Viņa sodības, šie uzticīgie jāaicina iziet, lai tiem "nebūtu dalība viņas grēkos" un tos "neķertu viņas mocības". Šī kustība tiek simbolizēta ar eņģeli, kas nāk no debesīm, ar savu godību apgaismodams zemi un stiprā balsī saukdams, ar spēku pasludina Bābeles grēkus. Sakarā ar viņa vēsti, dzirdams aicinājums: "Izejiet no viņas, Mana tauta!" Šī sludināšana kopā ar trešā eņģeļa vēsti veido pēdējo pasaules iedzīvotājiem sniegto brīdinājumu.
Pasaule steidzas pretī savam briesmīgajam noslēgumam. Zemes varas, apvienojušās karā pret Dieva baušļiem, izdos dekrētu, ka "maziem un lieliem, bagātiem un nabagiem, svabadiem un kalpiem" (Atkl.13:16, Glika tulk.) jāsaskaņojas ar baznīcas ieradumu, ievērojot neīsto sabatu. Visiem, kas atteiksies paklausīt, uzliks sodu un beidzot paziņos, ka tie pelnījuši nāvi. No otras puses, Dieva bauslība prasa paklausību Radītāja dusas dienas ievērošanā, un visiem, kas pārkāpj tās priekšrakstus, piedraudēts ar dusmību.
Kad būs skaidri parādīts gala iznākums, tad ikviens, kas vēl mīs kājām Dieva bauslību, lai paklausītu cilvēku doktrīnām, ar to pieņems zvēra zīmi, viņš pieņems tās varas uzticības zīmi, kurai tas izvēlējies paklausīt Dieva vietā. (605) No Debesīm ir dots brīdinājums: "Ja kāds pielūdz zvēru vai viņa tēlu un pieņem zīmi pie savas pieres un pie savas rokas, tam arī būs jādzer neatšķaidīts Dieva dusmu vīns, kas ieliets Viņa bardzības kausā." (Atkl. 14:9,10)
Bet nevienam nav jācieš Dieva dusmas, pirms patiesība vēl nav skaidri atklāta viņa saprašanai un sirdsapziņai un viņš nav to noraidījis. Ir daudzi, kuriem nekad nav bijusi izdevība dzirdēt šim laikam dotās sevišķās vēstis. Nekad viņiem pareizā gaismā nav parādīti ar ceturto bausli saistītie pienākumi. Kungs, kurš lasa katru sirdi un pārbauda visus motīvus, neatstās nevienu, kas ilgojas iepazīties ar patiesību, lai tas tiktu piekrāpts attiecībā uz cīņas iznākumu. Dekrēts ļaudīm nebūs jāpieņem akli un neziņā. Katrs saņems pietiekoši daudz gaismas, lai varētu saprātīgi izšķirties.
Sabats būs lielā uzticības pārbaude, jo tas ir sevišķi apstrīdēts patiesības punkts. Kad cilvēkiem būs jāizdara pēdējā izšķiršanās, tad skaidri iezīmēsies līnija starp tiem, kas kalpo Dievam, un tiem, kas Viņam nekalpo. Kamēr viltus sabata ievērošana saskaņā ar valsts likumu, kas runā pretī ceturtajam bauslim, liecinās par uzticību varai, kura pretojas Dievam, īstā Sabata turēšana, paklausot Dieva bauslībai, pierādīs uzticību Radītājam. Kamēr viena cilvēku daļa ar pakļaušanos laicīgajām varām pieņems zvēra zīmi, otra, izvēloties uzticību dievišķajai autoritātei, saņems Dieva zīmogu.
Tie, kas sludināja trešā eņģeļa vēsts patiesības, līdz šim bieži tika uzskatīti par vienkāršiem panikas cēlājiem. Viņu apgalvojumus, ka Savienotajās Valstīs virsroku ņems reliģiska neiecietība, ka baznīca un valsts apvienosies, lai vajātu tos, kas tur Dieva baušļus, uzskatīja par pilnīgi nepamatotiem un bezjēdzīgiem. Daudzi pašpaļāvīgi paziņoja, ka šī zeme nekad nevar kļūt savādāka, kāda tā vienmēr bijusi – kā reliģiskas brīvības aizstāve. (606) Bet tagad, kad jau plaši tiek apspriests jautājums par svētdienas ievērošanas obligātu ieviešanu, kļūst redzams, ka tuvojas ilgi apšaubītais un neticētais notikums, un trešā eņģeļa vēsts atstās tādu iespaidu, kādu tā agrāk nekad nebūtu varējusi atstāt.
Katrai paaudzei Dievs ir sūtījis savus kalpus norāt grēku kā pasaulē, tā draudzē. Tikai ļaudis vēlas, lai ar tiem runā mīlīgi, un skaidrā, neizskaistinātā patiesība viņiem liekas nepieņemama. Daudzi reformatori, savu darbu uzsākot un uzbrūkot draudzes un tautas grēkiem, gribēja rīkoties ļoti uzmanīgi. Viņi cerēja vadīt ļaudis pie Bībeles mācībām ar skaidras kristīgas dzīves piemēru. Bet pār tiem nāca Dieva Gars, tāpat kā pār Eliju, liekot viņam norāt ļaunā ķēniņa un atkritušās tautas grēkus; tie nespēja atturēties, nepasludinot Bībeles skaidros vārdus – doktrīnas, kuras iepriekš nemaz negribēja sniegt. Viņi bija spiesti ar dedzību uzrādīt patiesību un briesmas, kas draudēja dvēselēm. Viņi runāja Kunga teiktos vārdus, nebaidoties no sekām, un ļaudis bija spiesti uzklausīt šos brīdinājumus.
Tieši tā tiks pasludināta trešā eņģeļa vēsts. Kad pienāks laiks tās izplatīšanai ar lielāku spēku, Kungs izlietos savus pazemīgos rīkus, vadot visus tos, kas būs svētījušies Viņa darbam. Šie strādnieki vairāk tiks sagatavoti ar Viņa Gara svaidījumu nekā ar mācībām izglītības iestādēs. Ticības un lūgšanu vīri būs spiesti iziet svētā dedzībā, lai pasludinātu vārdus, kurus viņiem liks runāt pats Dievs. Tad tiks atklāti Bābeles grēki. Briesmīgās sekas, ko izraisa baznīcas ieradumu uzspiešana ar valsts likumu palīdzību, spiritisma ielaušanās, pāvesta varas slepenais, bet straujais progress, tas viss tiks atmaskots. Šie svinīgie brīdinājumi ļaudis satrauks. Tos klausīsies tūkstoši un atkal tūkstoši, kas nekad agrāk nebūs dzirdējuši tamlīdzīgus vārdus. (607) Pārsteigti tie dzirdēs liecību, ka Bābele ir baznīca, kas kritusi savu maldu un grēku dēļ, tāpēc ka noraidījusi no Debesīm sūtīto patiesību. Kad ļaudis griezīsies pie saviem agrākajiem mācītājiem ar dedzīgiem jautājumiem: "Vai tiešām tas tā ir?" – šie sludinātāji stāstīs pasakas un pravietos glaimojošas lietas, lai tikai klusinātu bailes un nomierinātu pamodināto sirdsapziņu. Bet, tā kā daudzi vairs nepaļausies uz cilvēku autoritāti, bet prasīs skaidru – "Tā saka Kungs", tad populārā garīdzniecība, līdzīgi senatnes farizejiem, dusmās par savas autoritātes apšaubīšanu vēsti nosauks par sātanisku un pamudinās grēku mīlošās ļaužu masas nozākāt un vajāt tās sludinātājus.
Cīņas pārsviešanās uz jauniem laukiem un ļaužu prāta pievēršana nonievātajai Dieva bauslībai sātanu ļoti satrauks. Vēsti pavadošais spēks tās pretiniekus satracinās. Garīdzniecība pieliks gandrīz pārcilvēciskas pūles, lai neļautu gaismai iespīdēt draudzēs. Ar visiem tās rīcībā esošajiem līdzekļiem centīsies aizliegt šo vitāli svarīgo jautājumu apspriešanu. Baznīca lūgs palīgā pilsoniskās varas spēcīgo roku, un šajā darbā protestanti un katoļi apvienosies. Kustībai par svētdienas obligātu svētīšanu kļūstot drošākai un apņēmīgākai, pret bauslības ievērotājiem izdos sevišķus likumus. Viņiem uzliks naudas sodus, draudēs ar cietumu, un dažiem, lai tos pamudinātu atteikties no savas ticības, piedāvās ietekmīgus amatus, dažādus atalgojumus un priekšrocības. Bet tie nelokāmi atbildēs: "Pierādiet mūsu maldīšanos ar Dieva Vārdu," – tieši tā, kā līdzīgos apstākļos kādreiz rīkojās Luters. Tie, kuri nonāks tiesu priekšā, spēcīgi un skaidri aizstāvēs patiesību, tā ka daži, kas viņus dzirdēs, atgriezīsies, lai nostātos Dieva baušļu ievērotāju pusē. Tādā veidā gaismu aiznesīs tūkstošiem, kas citādi par šo patiesību neko nezinātu.
(608) Apzinīgu paklausību Dieva Vārdam vērtēs kā sacelšanos. Sātana apstulboti, vecāki kļūs asi un stingri pret savu bērnu; saimnieks vai saimniece apspiedīs savu baušļus ievērojošo kalpu. Atsvešināsies kādreiz tuvie cilvēki, bērniem atņems mantošanas tiesības un izraidīs no mājām. Burtiski piepildīsies Pāvila vārdi: "Visi, kas dievbijīgi grib dzīvot Kristū Jēzū, tie tiks vajāti." (2. Tim. 3:12) Kad patiesības aizstāvji atsacīsies godāt svētdienu, kādus no viņiem iemetīs cietumā, citus izraidīs trimdā un pret dažiem izturēsies kā pret vergiem. Cilvēka prātam tas viss tagad šķiet neaptverami, bet, kad ļaudīm tiks atņemts savaldošais Dieva Gars un viņus pilnīgi kontrolēs sātans, kurš ienīst dievišķos priekšrakstus, tad notiks dīvainas lietas. Sirds, kas nemīl un nebīstas Dievu, var būt pat ļoti nežēlīga.
Tuvojoties vētrai, liela ļaužu daļa, kas tikai vārdos apliecinājusi ticību trešā eņģeļa vēstij, bet nav svētota, paklausot patiesībai, mainīs savu nostāju un pievienosies pretinieku rindām. Jau šodien, saistoties ar pasauli un kļūstot par tās gara līdzdalībniekiem, viņi pierod uz lietām skatīties gandrīz tādā pašā gaismā kā pasaule un, pienākot pārbaudījumu brīdim, būs sagatavoti izvēlēties vieglāko, populārāko ceļu. Apdāvināti cilvēki ar saistošām runas dāvanām, kas kādreiz priecājās patiesībā, savus spēkus izlietos dvēseļu pievilšanai un maldināšanai. Tie kļūs par savu agrāko brāļu visniknākajiem ienaidniekiem. Kad Sabata ievērotājus vedīs tiesas priekšā, lai viņi atbildētu par savu ticību, tad šie atkritēji kļūs par visrosīgākajiem sātana ieročiem, kas viņus apmelos, apsūdzēs un ar viltus liecībām un netiešiem norādījumiem noskaņos pret viņiem zemes valdniekus.
Šajā vajāšanu laikā tiks pārbaudīta Kunga kalpu ticība. Viņi uzticīgi būs sludinājuši brīdinājuma vēsti, paļaujoties vienīgi uz Dievu un Viņa Vārdu. Aizkustinot viņu sirdis, tos runāt būs spiedis Kunga Gars. (609) Svētas dedzības dzīti un izjūtot spēcīgu dievišķu iespaidu, viņi iesāka pildīt savus pienākumus bez kāda iepriekšēja aprēķina par sekām, ko izraisīs tiem uzticētā Vārda pasludināšana ļaudīm. Viņi nebūs domājuši par savām laicīgajām interesēm, ne arī centušies saglabāt savu godu vai dzīvību. Tomēr, kad pār tiem brāzīsies pārmetumu un pretestības vētra, daži apmulsuši būs gatavi izsaukties: "Ja mēs būtu paredzējuši izteikto vārdu sekas, tad būtu palikuši mierā." No visām pusēm tos apņems grūtības. Sātans tiem uzbruks ar niknām kārdināšanām. Liksies, ka darbs, ko tie uzņēmušies, nemaz nav ar viņu spēkiem padarāms. Tiem piedraudēs ar nāvi. Izdzisīs sajūsma, kas tos apgaroja, tomēr viņi nespēs griezties atpakaļ. Tad, izjuzdami savu pilnīgo bezpalīdzību, tie ies pie Visvarenā, lai saņemtu jaunus spēkus. Viņi atcerēsies, ka vārdi, kurus tie runāja, nebija viņu vārdi, bet Tā vārdi, kurš pavēlēja sniegt šo brīdinājumu. Dievs patiesību bija ielicis viņu prātos, tā ka tie nespēja to nesludināt.
Tādus pašus smagus pārbaudījumus ir pieredzējuši Dieva vīri pagājušajos laikmetos. Viklifs, Huss, Luters, Tindls, Beksters un Veslijs uzsvēra, ka visas doktrīnas jāpārbauda ar Bībeli, paskaidrojot, ka viņi atsakās no jebkādas mācības, ko tā nosoda. Pret šiem vīriem vajāšanas plosījās ar nežēlīgu niknumu, tomēr tie nemitējās sludināt patiesību. Dažādie periodi draudzes vēsturē ir iezīmējušies ar kādas īpašas, tā laika Dieva ļaužu vajadzībām sevišķi atbilstošas patiesības izvirzīšanos. Katra jauna atziņa sev ceļu ir lauzusi, sastopoties ar naidu un pretestību, un tie, kurus aplaimoja tās gaisma, tika kārdināti un pārbaudīti. Dieva ļaudīm nonākot grūtos apstākļos, Kungs dod īpašu patiesību. Kas gan var uzdrošināties to nesludināt? Viņš saviem kalpiem pavēl sniegt pēdējo žēlastības aicinājumu, un tie nevar klusēt, nepakļaujot briesmām savu dvēseli. (610) Kristus vēstnešiem nav nekādas daļas par sekām, viņiem tikai jāizpilda savs pienākums, un rezultāti jāatstāj Dieva ziņā.
Pretestībai vēršoties plašumā, Dieva kalpi no jauna jutīsies apmulsuši, jo tiem šķitīs, ka paši izsaukuši esošo krīzi. Bet sirdsapziņa un Dieva Vārds viņiem sacīs, ka ir rīkojušies pareizi, un, lai gan smagie pārbaudījumi turpināsies, viņi tiks stiprināti tos izturēt. Cīņa kļūs arvien saspringtāka un karstāka, bet kritiskajam stāvoklim līdzi augs viņu ticība un drosme. Tie pastāvīgi liecinās: "Mēs neuzdrošināmies aizskart Dieva Vārdu, lai iegūtu pasaules labvēlību; nevaram sadalīt Viņa bauslību, kur vienu daļu uzskatītu par svarīgu, bet otru – par nenozīmīgu. Kungs, kam mēs kalpojam, ir spējīgs mūs izglābt. Kristus ir uzvarējis zemes varas, un vai tad mums jābaidās no jau uzvarētās pasaules?"
Vajāšanas to dažādajās formās rodas tā principa rezultātā, kas pastāvēs tik ilgi, kamēr eksistēs sātans un kristietībai būs dzīvs spēks. Neviens cilvēks nevar kalpot Dievam, nesaceļot pret sevi tumsas pulku pretestību. Cilvēkam pastāvīgi uzbruks ļaunie eņģeļi, baidīdamies, ka viņa iespaids no to rokām varētu izraut jau iegūto laupījumu. Ar tiem apvienosies pagrimuši cilvēki, kuriem šī kristieša priekšzīme būs kā pastāvīgs pārmetums, un ar vilinošām kārdināšanām centīsies to atšķirt no Dieva. Un, kad tas neizdosies, tad sirdsapziņas apspiešanai tiks lietota vara.
Bet tik ilgi, kamēr Jēzus vēl kalpos par cilvēku starpnieku augšā esošajā svētnīcā, pār valdniekiem un tautām būs jūtams Svētā Gara savaldošais iespaids. Tas vēl vienmēr zināmā mērā ietekmēs valstu likumus. Ja šo likumu nebūtu, tad pasaules stāvoklis jau būtu daudz ļaunāks par pašreizējo. Kamēr daudzi no zemes valdniekiem ir rosīgi sātana aģenti, arī Dievam starp tautu vadoņiem ir savi pārstāvji. Ienaidnieks skubina savus kalpus izteikt tādus priekšlikumus, kas nopietni kavētu Dieva darbu, bet tos valstsvīrus, kas bīstas Kungu, svētie eņģeļi ietekmē pretoties šādiem ieteikumiem ar neapstrīdamiem argumentiem. (611) Tādā veidā nedaudzi vīri vēl aizturēs ļaunuma vareno straumi. Patiesības ienaidnieku pretestība tiks apvaldīta, lai trešā eņģeļa vēsts varētu padarīt savu darbu. Kad tiks dots pēdējais brīdinājums, tas saistīs arī šo vadošo vīru uzmanību, ar kuru starpniecību Kungs tagad strādā, un daži to pieņems un bēdu laikā stāvēs kopā ar Dieva tautu.
Eņģelis, kas piedalās trešās vēsts sludināšanā, ar savu godību apgaismos visu pasauli. Te jau iepriekš pateikts, ka tas būs neparasti spēcīgs un pasaulplašs darbs. 1840.- 1844.gadu adventes kustībā brīnišķi atklājās Dieva spēks. Pirmā eņģeļa vēsti aiznesa līdz ikvienai misijas stacijai pasaulē, un dažās zemēs tika pamodināta tik liela reliģiska interese, kāda nekur nebija piedzīvota kopš sešpadsmitā gadsimta reformācijas, bet varenā kustība trešā eņģeļa pēdējā brīdinājuma ietvaros to visu pārspēs.
Šis darbs līdzināsies Vasarsvētku dienas notikumiem. Kā Evaņģēlija sludināšanas sākumā ar Svētā Gara izliešanu tika dots "agrais lietus", lai liktu uzdīgt dārgajai sēklai, tā noslēgumā ražas nobriedināšanai tiks dots "vēlais lietus". "Tad ņemsim vērā, dzīsimies Kungu atzīt: Viņš tiešām ausīs kā auseklis un nāks pie mums kā stiprs lietus, kā vēlais lietus slacina zemi." (Hoz. 6:3, Glika tulk.) "Ciānas bērni, priecājieties, esiet līksmi sava Dieva, tā Kunga apziņā! Jo Viņš piešķir jums pamācītājus dzīves taisnīgumā un kā agrāk sūta jums agrīno un vēlīno lietu." (Joēla 2:23) "Tas notiks pēdējās dienās, saka Dievs, Es izliešu no sava Gara pār visu miesu. Un ikviens, kas Kunga vārdu piesauks, tiks izglābts." (Ap.d. 2:17,21)
Evaņģēlija lielais darbs nebeigsies ar mazāku Dieva spēka atklāšanos par to, kas iezīmēja tā sākumu. (612) Pravietojumiem, kas piepildījušies agrā lietus izliešanā Evaņģēlija sludināšanas iesākumā, no jauna jāpiepildās vēlajā lietū tā noslēgumā. Tie ir "atspirgšanas laiki", par kuriem ar prieku runāja Pēteris, kad viņš rakstīja: "Tāpēc nožēlojiet savus grēkus un atgriezieties, lai jūsu grēki tiek izdeldēti un Kungs liktu nākt atspirgšanas laikiem un sūtītu jums izredzēto Kristu Jēzu." (Ap.d. 3:19,20)
Dieva kalpi ar gaišām, svētā dedzībā starojošām sejām steigsies no vietas uz vietu sludināt vēsti no Debesīm. Brīdinājumu sniegs tūkstošiem balsu pa visu zemes virsu. Tiks darīti lieli darbi – slimie dziedināti, un ticīgos pavadīs zīmes un brīnumi. Arī sātans strādās ar viltus brīnumiem, likdams pat ugunij krist no debesīm cilvēku skata priekšā. (Atkl. 13:13) Tādā veidā zemes iedzīvotājiem tiks dota iespēja izšķirties un katram ieņemt savu noteiktu nostāju.
Vēsts ies uz priekšu, pateicoties ne tik daudz pierādījumu spēkam, kā Dieva Gara dziļajam un pārliecinošajam darbam. Pierādījumi jau būs sniegti. Sēkla iesēta, un tad tā uzdīgs un nesīs augļus. Misijas strādnieku izplatītā literatūra būs atstājusi savu iespaidu, kaut arī tagad daudzi, kuru prātu tā ietekmē, vēl top aizkavēti, lai pilnīgi saprastu šo patiesību un tai paklausītu. Bet tad gaismas stari iespiedīsies it visur, patiesība kļūs redzama visā tās skaidrībā, un Dieva godīgie bērni saraus saites, kas tos vēl saistīja. Viņus vairs nespēs atturēt ne ģimenes attiecības, ne baznīcas iespaidi. Patiesība kļūs dārgāka par visu pārējo. Liels ļaužu skaits nostāsies Kunga pusē, neskatoties uz spēkiem, kas apvienosies cīņai pret patiesību.
