"Es skatījos," raksta pravietis Daniēls, "iekams krēsli tapa nolikti un Laiku Vecais apsēdās, kam drēbes bija baltas kā sniegs un galvas mati kā šķīsta vilna, Viņa krēsls bija kā uguns liesmas, un tā skrituļi bija degots uguns. Un no Viņa priekšas iztecēja uguns upe. Tūkstošu tūkstoši Viņam kalpoja, un desmit reiz tūkstošu tūkstoši stāvēja Viņa priekšā; tiesa tapa turēta, un grāmatas tapa atvērtas." (Dan. 7:9,10, Glika tulk.)
Tā pravieša skatam tika parādīta lielā un svinīgā diena, kad visas pasaules Tiesnesis izskatīs cilvēku raksturu un dzīvi un katram dos "atbilstoši viņa darbiem". Laiku Vecais ir Dievs Tēvs. Dziesminieks saka: "Pirms kalni radušies, pirms Zeme un pasaule radīta, Tu esi no mūžības uz mūžību, ak Dievs!" (Ps. 90:2) Tas ir Viņš, visas esamības pirmsākums un visu likumu Autors, kas vadīs šo tiesas sēdi. Lielajā tribunālā kā kalpotāji un liecinieki piedalīsies svētie eņģeļi, kuru skaits ir "desmit tūkstoš reiz desmit tūkstoši un tūkstošu tūkstoši".
"Un, raugi, Viens nāca debess padebešos kā Cilvēka Dēls un nāca pie Laiku Vecā, un tapa vests Viņa priekšā. Un Viņam tapa dota valdība un godība, un valstība, tā kā visiem ļaudīm, tautām un valodām Viņam jākalpo; (480) Viņa valdība ir mūžīga valdība, kas neiznīkst." (Dan. 7:13,14, Glika tulk.) Šeit aprakstītā Kristus nākšana nav aina no Viņa otrās atnākšanas uz šo Zemi. Te Viņš ierodas pie Laiku Vecā, lai saņemtu valdību, godību un valstību, ko Viņam dos, kad Tas būs pabeidzis savu starpnieka darbu. Lūk, šo nākšanu, nevis Viņa otro adventi virs Zemes saskaņā ar pravietojumu vajadzēja gaidīt 2300 dienu noslēgumā, 1844. gadā. Debesu eņģeļu pavadīts, mūsu lielais Augstais Priesteris tad iegāja vissvētākajā vietā un tur stājās Dieva priekšā, lai cilvēka labā izpildītu savas kalpošanas darba pēdējo fāzi – veiktu izmeklēšanas tiesas darbu un salīdzinātu visus, kuriem vien būs tiesības salīdzināšanu saņemt.
Simboliskajā kalpošanā Salīdzināšanas dienas dievkalpojumos drīkstēja piedalīties vienīgi tie, kuri bija nākuši Dieva priekšā, atzīstot, izsūdzot un nožēlojot savus grēkus, kas pēc tam ar grēku upura asinīm bija ienesti svētnīcā. Tāpat arī lielajā galīgās salīdzināšanas dienā un izmeklēšanas tiesā tiek izskatītas vienīgi Dievu atzīstošo cilvēku lietas. Bezdievīgo tiesāšana būs īpašs un atšķirīgs darbs, kas notiks vēlāk. "Noliktais laiks ir klāt, ka sods sākas pie Dieva nama. Bet, ja papriekš pie mums, kāds gals būs tiem, kas neklausa Dieva Evaņģēlijam?" (1. Pēt. 4:17)
Tiesas spriedumu nosaka Debesu grāmatas, kurās ierakstīti cilvēku vārdi un darbi. Pravietis Daniēls ziņo: "Tiesa tapa turēta un grāmatas tapa atvērtas." Atklāsmes grāmatas sarakstītājs, to pašu notikumu attēlojot, piebilst: "Tika atvērta vēl cita grāmata, tā ir dzīvības grāmata. Mirušie tika tiesāti pēc tā, kas rakstīts grāmatās, pēc viņu darbiem." (Atkl. 20:12)
Dzīvības grāmatā, sākot no pasaules iesākuma, ierakstīti visu to cilvēku vārdi, kas jebkad kalpojuši Dievam. (481) Jēzus saviem mācekļiem sacīja: "Priecājieties par to, ka jūsu vārdi ir ierakstīti Debesīs." (Lūk. 10:20) Pāvils runā par saviem uzticīgajiem līdzstrādniekiem, "kuru vārdi ir dzīvības grāmatā". (Filip. 4:3) Daniēls, skatoties uz bēdu laiku, "kāds vēl nav bijis", ziņo, ka Dieva ļaudis tiks izglābti, "visi, kas ierakstīti dzīvības grāmatā". (Dan. 12:1) Un apustulis Jānis saka, ka Dieva pilsētā ieies vienīgi tie, kuru vārdi "rakstīti Jēra dzīvības grāmatā". (Atkl. 21:27)
"Piemiņas grāmata ir rakstīta" Dieva priekšā, tajā atzīmēti labie darbi "tiem, kas Kungu bīstas, un tiem, kas Viņa vārdu piemin". (Mal. 3:16, Glika tulk.) Debesīs ir reģistrēti viņu ticībā teiktie vārdi un viņu mīlestības darbi. Uz to atsaucas Nehemija, kad viņš saka: "Piemini mani, mans Dievs, (..) un neizdeldi manu labdarīšanu, ko esmu darījis pie sava Dieva nama." (Nehem. 13:14, Glika tulk.) Dieva piemiņas grāmatā katrs taisnības darbs ir padarīts nemirstīgs. Tur uzticīgi atzīmēta katra atvairīta kārdināšana, katrs uzvarēts ļaunums, katrs maigs, līdzjūtībā teikts vārds. Tur pierakstīta katra uzupurēšanās, kā arī visas ciešanas un bēdas Kristus dēļ. Dziesminieks saka: "Manas žēlabas un nebaltās dienas Tu esi skaitījis! Manas asaras savācis savā traukā! Jā, patiesi, vai tās nav atzīmētas Tavā grāmatā?" (Ps. 56:9)
Tur atrodas arī cilvēku grēku pārskats. "Jo Dievs ikkatru darbu vedīs tiesā līdz ar visu, kas ir apslēpts, vai tas labs vai ļauns." (Sal. māc. 12:14, Glika tulk.) "Par ikkatru veltīgu vārdu, ko cilvēki runās, tiem būs jāatbild tiesas dienā." Pestītājs sacīja: "Pēc saviem vārdiem tu tiksi taisnots, un pēc saviem vārdiem tu tiksi pazudināts." (Mat. 12:36,37) Arī apslēptie nolūki un motīvi ir nekļūdīgi reģistrēti, jo Dievs "cels gaismā, kas bija apslēpts tumsībā, un atklās siržu nodomus". (1. Kor. 4:5) "Redzi, Manā priekšā rakstīts (..) par jūsu noziegumiem un par jūsu tēvu noziegumiem kopā." (Jes. 65:6,7)
(482) Dieva priekšā tiek pārbaudīts katrs cilvēka darbs, un pēc tam reģistrēts kā uzticīgs vai neuzticīgs. Pretī katra vārdam Debesu grāmatās ar visstingrāko precizitāti atzīmēts katrs slikts izteiciens, katra savtīga rīcība, katrs neizpildīts pienākums un katrs slepens grēks, līdz ar visu māksloto izlikšanos. Pierakstošais eņģelis ir atzīmējis visus vērā neņemtos Debesu brīdinājumus vai rājienus, izšķiestos acumirkļus, neizlietotās izdevības, iespaidu, kas atstāts uz labu vai ļaunu, ar tā tālu sniedzošajām sekām.
Dieva bauslība ir tā mēraukla, pēc kuras tiesā pārbauda katra cilvēka raksturu un dzīvi. Gudrais vīrs saka: "Bīsties Dievu un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas visiem cilvēkiem. Jo Dievs ikkatru darbu vedīs tiesā." (Sal. māc. 12:13,14) Un apustulis Jēkabs savus brāļus pamāca: "Tā runājiet un tā dariet kā tādi, ko tiesās svabadības likums." (Jēk. 2:12)
Tiem, kurus tiesā atzīs par cienīgiem, būs daļa taisno augšāmcelšanā. Jēzus sacīja: "Kas tiks atrasti par cienīgiem ieiet viņā dzīvē un uzcelties no nāves (..), tie ir līdzīgi eņģeļiem un ir Dieva bērni, būdami augšāmcelšanās bērni." (Lūk. 20:35,36) Un vēl, Viņš saka, ka "tie, kas labu darījuši", "izies pie augšāmcelšanās uz dzīvību". (Jāņa 5:29) Taisnie mirušie netiks uzmodināti pirms tiesas, kurā viņi tiek atzīti cienīgi celties augšā dzīvībai. Tātad tiesā, kur pārbaudīs viņu dzīvi un izlems tālāko likteni, tie paši nebūs klāt.
Jēzus tur būs kā viņu Aizstāvis, lai par tiem aizlūgtu Dieva priekšā. "Ja kāds krīt grēkā, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā – Jēzus Kristus, kas ir taisns." (1. Jāņa 2:1) "Jo Kristus nav iegājis rokām taisītā svētnīcā, patiesās attēlā, bet pašās Debesīs, lai tagad par mums parādītos Dieva vaiga priekšā." (Ebr. 9:24) "Tādēļ Viņš arī uz visiem laikiem var izglābt tos, kas caur Viņu pie Dieva nāk, vienmēr dzīvs būdams, lai Viņš tos aizstāvētu." (Ebr. 7:25)
(483) Līdz ar pārskatu grāmatas atvēršanu tiesā, Dieva priekšā tiek pārbaudīta visu to cilvēku dzīve, kas uzticējušies Jēzum. Sākot ar tiem, kas virs zemes dzīvoja pasaules vēstures pirmajos gadsimtos, mūsu Aizstāvis izskata katras sekojošās paaudzes lietas, beidzot pārbaudi ar dzīvajiem. Tiek nosaukts ikviena vārds, rūpīgi izmeklēta ikkatra lieta. Dažu cilvēku vārdi tiek pieņemti, citu atmesti. Ja pārskatu grāmatās atrod, ka kādam palikuši nenožēloti un nepiedoti grēki, tad tā vārds tiek izdzēsts no dzīvības grāmatas un viņa labie darbi – no piemiņas grāmatas. Kungs kādreiz sacīja Mozum: "To, kas pret Mani apgrēkojies, Es izdeldēšu no savas grāmatas." (2. Moz. 32:33) Un pravietis Ecēhiēls apliecina: "Kad taisnais nogriežas no savas taisnības un dara ļaunu (..), tad (..) nepieminēs arī vairs tos taisnos darbus, ko viņš darījis." (Ec. 18:24)
Pretī to cilvēku vārdiem, kas savus grēkus patiesi nožēlojuši un ticībā atsaukušies uz Kristus asinīm kā savu salīdzinošo upuri, Debesu grāmatās tiks ierakstīts – piedots, tādēļ ka viņi būs kļuvuši par Kristus taisnības līdzmantiniekiem un katrs varēs redzēt, ka to raksturs saskan ar Dieva bauslību, tāpēc arī viņu grēki tiek piedoti un izdzēsti un viņi paši atzīti par mūžīgās dzīvības cienīgiem. Kungs ar pravieti Jesaju saka: "Es, Es tas esmu, kas izdzēšu tavus noziegumus Manis paša dēļ un nepieminu tavus grēkus." (Jes. 43:25) Jēzus sacīja: "Kas uzvar, tas būs ģērbts baltās drēbēs, un Es viņa vārdu neizdeldēšu no dzīvības grāmatas, viņa vārdu Es apliecināšu Mana Tēva un Viņa eņģeļu priekšā." (Atkl. 3:5) "Tad nu ikvienu, kas Mani apliecinās cilvēku priekšā, to arī Es apliecināšu sava Tēva priekšā, kas ir Debesīs. Bet, kas Mani aizliegs cilvēku priekšā, to Es arīdzan aizliegšu sava Tēva priekšā, kas ir Debesīs." (Mat. 10:32,33)
Vislielākā interese, ar kādu cilvēki seko laicīgu tribunālu lēmumiem, sniedz pavisam vāju priekšstatu par to aizraujošo līdzdalību, kas valda Debesu pagalmos, kad visas pasaules Soģa priekšā nāk dzīvības grāmatā ierakstīto cilvēku vārdi. (484) Dievišķais Vidutājs aizlūdz par visiem, kas uzvarējuši, paļaujoties uz Viņa asinīm, lai tiem tiktu piedoti grēki un viņi varētu atgūt zaudēto Ēdeni, lai tie tiktu kronēti par Viņa līdzmantiniekiem "sākotnējā valstībā". (Mih. 4:8) Krāpjot un kārdinot cilvēku, sātans bija cerējis izjaukt dievišķo plānu sakarā ar cilvēka radīšanu, bet Kristus tagad lūdz, lai šis nodoms tiktu piepildīts tā, it kā cilvēks nekad nebūtu kritis. Aizlūdzot par saviem ļaudīm, Viņš prasa ne tikai pilnīgu piedošanu un taisnošanu, bet arī līdzdalību Viņa godībā un vietu uz Viņa troņa.
Kamēr Jēzus aizlūdz par tiem, kas saņēmuši Viņa žēlastību, sātans Dieva priekšā tos apsūdz kā pārkāpējus. Lielais krāpnieks būs centies viņus novest neticībā un panākt, lai tie vairs nepaļautos uz Dievu, lai atšķirtos no Viņa mīlestības un pārkāptu Kunga bauslību. Pēc tam tas norāda uz viņu dzīves pārskatu, uz viņu rakstura trūkumiem, uz lielo atšķirību no Kristus, kas apkaunojusi viņu Radītāju un Pestītāju, uz visiem to grēkiem, kas izdarīti sātana kārdināšanu rezultātā un kuru dēļ tas tagad pieprasa tos par saviem pavalstniekiem.
Jēzus šo cilvēku grēkus neattaisno, bet norāda uz viņu grēku nožēlu un ticību, un, prasot tiem piedošanu, Viņš Tēva un svēto eņģeļu priekšā paceļ savas ievainotās rokas, sakot: "Es viņus pazīstu pēc vārda. Savu roku delnās es tos esmu ierakstījis." "Dievam patīkams upuris ir satriekts gars; salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nenoraidīsi." (Ps. 51:19) Un savu ļaužu apsūdzētājam Viņš atbild: "Lai Kungs tevi rāj, sātan, lai tevi rāj Kungs, kas Jeruzālemi izredzējis! Vai šī nav pagale, no uguns izrauta?" (Cak. 3:2, Glika tulk.) Uzticīgos sekotājus Kristus ietērps pats savā taisnībā, lai Viņš tos varētu vest Tēvam priekšā kā pagodinātu draudzi "bez traipa, bez krunkas vai cita tamlīdzīga trūkuma". (Ef. 6:27) Viņu vārdi atrodas dzīvības grāmatā, un par tiem ir teikts: "Viņi staigās ar Mani baltās drēbēs, jo viņi ir tā cienīgi." (Atkl.3:4)
(485) Tādā veidā pilnībā tiks īstenots Jaunās Derības apsolījums: "Es piedošu viņu noziegumus un nepieminēšu vairs viņu grēkus!" (Jer. 31:34) "Tanīs dienās un tanī laikā, saka Kungs, meklēs Izraēla noziegumus un Jūdas grēkus, bet tie nebūs vairs atrodami." (Jer. 50:20) "Tanī dienā Kunga Zars būs par glītumu un par godu, un zemes Auglis par augstumu un krāšņumu Izraēla izglābtajiem. Un Ciānas atlikušie un Jeruzālemes atlicinātie taps nosaukti Viņam svēti, ikkatrs, kas Jeruzālemē rakstīts uz dzīvību." (Jes. 4:2,3, Glika tulk.)
Izmeklēšanas tiesas darbam un grēku izdzēšanai jātiek pabeigtai pirms Kunga otrās atnākšanas. Tā kā mirušos tiesā, vadoties no tā, kas rakstīts grāmatās, tad cilvēku grēku izdzēšana nav iespējama līdz viņu lietas izskatīšanai. Apustulis Pēteris skaidri saka, ka ticīgo grēki tiks izdzēsti, "lai atspirgšanas laiki nāk no Kunga vaiga un lai Viņš Jēzu Kristu sūta". (Ap.d. 3:19,20, Glika tulk.) Kad izmeklēšana būs pabeigta, tad nāks Kristus un Viņa alga līdz ar Viņu, ikvienam atmaksāt pēc tā darbiem.
Ēnas kalpošanā augstais priesteris, salīdzinājis Izraēlu, iznāca ārā un svētīja draudzi. Tā arī Kristus, pabeidzis savu starpniecības darbu, parādīsies bez grēka "par pestīšanu" (Ebr. 9:28), lai savu gaidošo tautu aplaimotu ar mūžīgu dzīvību. Kā priesteris, šķīstīdams no grēka svētnīcu, ļaužu pārkāpumus izsūdzēja pār palaižamā āža galvu, tā Kristus visus šos grēkus uzliks sātanam, grēka iniciatoram. Palaižamo āzi, kurš nesa Izraēla grēkus, izveda "tuksnesī" (3. Moz.16:22); tāpat arī sātanu, kas nesīs visus grēkus, uz kuriem viņš pamudinājis Dieva ļaudis, tūkstoš gadus saistīs uz šīs Zemes, kas tad būs izpostīta un bez iedzīvotājiem, lai beidzot tas saņemtu pilnu grēka sodu ugunīs, kas iznīcinās visus bezdievīgos. (486) Tā tiks piepildīts lielais atpestīšanas plāns: grēks būs pavisam izskausts un izglābti visi, kas labprātīgi atteikušies no ļaunuma.
Izmeklēšanas un grēku izdzēšanas darbs iesākās pravietotajā laikā – 2300 dienu noslēgumā, tas ir, 1844. gadā. Visiem, kas jebkad pieņēmuši Kristus vārdu, jāiztur izmeklēšanas tiesas rūpīgā pārbaude. Kā dzīvajiem, tā mirušajiem jātiek tiesātiem "pēc tā, kas rakstīts grāmatās, pēc viņu darbiem".
Nenožēlotie un neatstātie grēki netiks piedoti un izdzēsti no pārskatu grāmatām, bet Dieva dienā liecinās pret šiem grēciniekiem. Savus ļaunos darbus cilvēki var darīt dienas gaismā vai nakts tumsā, tomēr tie vienmēr ir atklāti un skaidri redzami Viņam, par kuru mēs te runājam. Dieva eņģeļi ir bijuši liecinieki katram pārkāpumam, lai tos nekļūdīgi ierakstītu grāmatās. Grēku var apklāt, noliegt un apslēpt tēvam, mātei, sievai, bērniem un draugiem, var būt, ka nevienam citam, izņemot pašu vainīgo, nerodas pat visniecīgākās aizdomas par izdarīto ļaunumu, tomēr tas ir atsegts Debesu saprātīgo būtņu skatam. Vismelnākā nakts tumsa, visizsmalcinātākā maskēšanās nespēj apslēpt no Mūžīgā uztveres pat vienu nepareizu domu. Dievam ir precīzi pārskati par katru netaisnu rēķinu un katru negodīgu rīcību. Dievbijīga āriene Viņu nepieviļ. Viņš nekļūdās, novērtējot raksturu. Sirdī samaitātie var piekrāpt citus cilvēkus, bet Dievs redz aiz visām maskām un lasa iekšējo dzīvi.
Cik svinīga ir šī doma! Diena pēc dienas, mūžībā aizejot, atstāj savu pārskatu rakstu Debesu grāmatām. Reiz runātie vārdi, reiz darītie darbi nekad vairs nav atsaucami. Eņģeļi ir pierakstījuši gan labo, gan ļauno. Visvarenākais pasaules iekarotājs nespēj izsvītrot pat vienas vienīgas dienas ierakstu. Mūsu rīcībai, mūsu vārdiem, pat mūsu visapslēptākajiem motīviem – visam ir sava nozīme mūsu likteņa izšķiršanā uz labklājību vai iznīcību. (487) Lai gan mēs tos varbūt jau esam aizmirsuši, tie tomēr liecinās par labu attaisnošanai vai notiesāšanai.
Kā uz meistara noslīpētas un pulētas virsmas nekļūdīgi atspoguļojas sejas vaibsti, tā augšā esošajās grāmatās uzticīgi atzīmēts cilvēka raksturs. Tomēr cik maz gan ļaudis interesējas par šiem ierakstiem, kurus tik uzmanīgi pētī Debesu būtnes. Ja varētu atvilkt priekškaru, kas redzamo pasauli šķir no neredzamās, un cilvēku bērni ieraudzītu eņģeli, kurš pieraksta katru vārdu un darbu, ar ko viņiem no jauna būs jāsastopas tiesā, cik daudz gan no tā, kas ik dienu tiek runāts, tad paliktu nepateikts, cik daudzi darbi paliktu nedarīti.
Tiesā rūpīgi pārbaudīs katra talanta izlietošanu. Kā mēs būsim izturējušies pret Debesu aizdoto kapitālu? Vai Kungs atnākot saņems savu īpašumu līdz ar augļiem? Vai spēkus – rokām, kājām un smadzenēm – mēs būsim tērējuši Dievam par godu un pasaulei par svētību? Kā mēs būsim izmantojuši savu laiku, spalvu, balsi, naudu un iespaidu? Kas tiek darīts Kristum trūcīgo, cietēju, bāriņu un atraitņu personā? Ja Dievs mūs ir aicinājis par sava Svētā Vārda uzglabātājiem, kā mēs esam izturējušies pret mums doto patiesības gaismu, lai cilvēki varētu saprast, kā izglābties? Vārdos izteiktai ticības apliecībai tad nebūs nekādas vērtības, par īstu tiks uzskatīta vienīgi darbos atklāta mīlestība. Tikai mīlestība kādu darbu padara vērtīgu Dieva skatījumā. Kungs pieņems un atalgos visu, kas darīts mīlestībā, lai cik mazs un niecīgs tas liktos cilvēku vērtējumā.
Debesu grāmatās ir redzama no citiem cilvēkiem apslēptā savtība. Tur pierakstīti pret tuvāko neizpildītie pienākumi un Pestītāja prasību aizmiršana. Tur cilvēki ieraudzīs, cik bieži laiks, domas un spēki, kas piederēja Kristum, ir atdoti sātanam. Bēdīgas ir šīs ziņas, ko eņģeļi nes uz Debesīm. Saprātīgas būtnes, kas saucas par Kristus sekotājiem, nodevušās laicīgu īpašumu raušanā un pasaulīgu izpriecu meklēšanā. (488) Naudu, laiku un spēkus upurē izrādīšanās kārei vai savu iegribu apmierināšanai, bet lūgšanām, Rakstu pētīšanai, dvēseles pazemošanai un grēku atzīšanai tiek atvēlēti tikai īsi acumirkļi.
Mūsu prāta savaldzināšanai sātans ir izdomājis neskaitāmus plānus, lai tikai mēs nedomātu par to darbu, ar kuru mums vajadzētu vispilnīgāk iepazīties. Virskrāpnieks ienīst lielās patiesības, kas stāsta par kādu salīdzinošu upuri un kādu visspēcīgu Vidutāju. Viņš labi zina, ka viņa lietā visu izšķirs cilvēka prāta novēršana no Jēzus un patiesības.
Tos, kas vēlas būt par Pestītāja starpniecības sniegto labumu līdzdalībniekiem, nekas nedrīkstētu kavēt viņu pienākumā – Dievu bīstoties, tiekties pēc pilnīga svētuma. Dārgās stundas viņiem vajadzētu veltīt nevis izpriecām, ārišķībām vai peļņas meklēšanai, bet gan nopietnām lūgšanām un dzīvības Vārda pētīšanai. Dieva ļaudīm vajadzētu skaidri saprast patiesības par svētnīcu un izmeklēšanas tiesu. Katram personīgi nepieciešams iepazīties ar mūsu Augstā Priestera stāvokli un darbu. Citādi neviens nespēs rīkoties ticībā, kas šai laikā tik ļoti vajadzīga, nedz ieņemt vietu, kuru Dievs viņam paredzējis. Katram atsevišķam cilvēkam ir dvēsele, ko var izglābt vai pazaudēt. Katra cilvēka lieta reiz nonāks Debesu tiesā. Ikviens redzēs lielo Tiesnesi vaigu vaigā. Cik svarīgi tāpēc jau tagad pārdomāt svinīgo skatu par tiesas sākšanos un grāmatu atvēršanu, kad katrs, kā Daniēlam sacīts, dienu noslēgumā saņems savu daļu.
Visiem, kas iepazinušies ar gaismu šinīs lietās, jāliecina citiem par lielajām patiesībām, kuras Dievs viņiem uzticējis. Debesu svētnīca ir tiešais centrs Kristus darbam cilvēku labā. Tas skar katru virs zemes dzīvojošo dvēseli. Tas iepazīstina ar glābšanas plānu, aizvedot mūs līdz pašām laika beigām un atklājot uzvarām vainagoto noslēgumu šajā cīņā starp taisnību un grēku. Tāpēc visaugstākā mērā svarīgi, lai katrs kristietis pilnīgi izpētītu šos tematus un būtu spējīgs atbildēt ikvienam, (489) kas jautā, kāds pamats mūsos esošajai ticībai un cerībai.
Kristus starpnieka darbs cilvēka labā augšā esošajā svētnīcā ir tikpat svarīga atpestīšanas plāna daļa kā Viņa nāve pie krusta. Ar upuri pie krusta Viņš iesāka darbu, kuru pēc augšāmcelšanās devās pabeigt Debesīs. Mums ticībā jādodas aiz priekškara, kur "Jēzus par mums iegājis kā Ceļvedis". (Ebr. 6:20) Tur tagad mirdz gaisma, kas nāk no Golgātas krusta. Tur skaidrāk varam izprast atpestīšanas darba noslēpumus. Cilvēka glābšana Debesīm ir izmaksājusi bezgalīgi dārgi, un pienestais upuris atbilst pārkāptās bauslības visaugstākajām prasībām. Jēzus ir darījis pieejamu Tēva troni, un, pateicoties Viņa starpniecībai, tagad visu ticībā staigājošo cilvēku godīgās ilgas var nonākt Dieva priekšā.
"Kas savus pārkāpumus apklāj, tam tas neizdosies, bet, kas tos izsūdz un atstāj, tas dabūs žēlastību." (Sal. pam.28:13, Glika tulk.) Ja tie, kas slēpj un attaisno savas kļūdas, varētu redzēt, kā sātans par viņiem līksmo, kā ļaunais viņu rīcības dēļ izsmej Kristu un svētos eņģeļus, tad tie steigtos savus grēkus izsūdzēt un atstāt. Sātans izlieto rakstura trūkumus, lai iegūtu kontroli pār visu cilvēka prātu, jo viņš zina, ka, ja šīs kļūdas tiks piekoptas, tad sekmes viņam neizpaliks. Tāpēc tas pastāvīgi cenšas Kristus sekotājus pievilt ar savu fatālo sofistiku, ka viņiem nav iespējams uzvarēt. Bet Jēzus aizlūdz ticīgo labā, norādot uz savām caururbtajām rokām un šausto miesu, un visiem, kas vēlas Tam sekot, Viņš saka: "Tev pietiek Manas žēlastības." (2. Kor. 12:9) "Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācieties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs, tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm." (Mat. 11:29,30) Tāpēc lai neviens neuzskata savas vainas par nedziedināmām. Dievs dos ticību un žēlastību to uzvarēšanai.
Mēs tagad dzīvojam lielajā salīdzināšanas dienā. Kamēr augstais priesteris ēnas kalpošanā izdarīja salīdzināšanas darbu Izraēla labā, tautai ar grēku nožēlu un pazemošanos vajadzēja sevi pārmeklēt Kunga priekšā, lai netiktu izdeldēta no saviem ļaudīm. (490) Līdzīgā veidā tagad, cilvēku pārbaudes laika nedaudzajās atlikušajās dienās, visiem, kas vēlas, lai viņu vārdi tiktu paturēti dzīvības grāmatā, vajadzētu pārmeklēt savas dvēseles Dieva priekšā, skumstot par grēku, to patiesi nožēlojot un atgriežoties. Ir nepieciešama dziļa un patiesa sirds pārbaude. Ir jānoliek nenopietnais un vieglprātīgais gars, kam nododas tik daudzi, tā saucamie, kristieši. Visiem, kuri vēlas uzvarēt ļaunās tieksmes, kas tiecas valdīt pār mums, priekšā stāv grūta cīņa. Sagatavošanās darbs ir personīgs darbs. Mēs netiekam glābti grupās. Viena cilvēka skaidrība un dievbijība nesegs šo īpašību trūkumu citā cilvēkā. Lai gan Dieva tiesas priekšā jāstājas visām tautām, tomēr katra atsevišķā cilvēka dzīves gājumu Kungs pārbaudīs tik sīki un rūpīgi, it kā neviena cita vairs nebūtu pasaulē. Ikvienam jātiek pārbaudītam un atrastam bez traipa un grumbas vai kādas citas vainas.
Cik svinīgas ir ar salīdzināšanas darba noslēgumu saistītās ainas! Cik ārkārtīgi nozīmīgas tur ietvertās intereses! Tagad notiek tiesa augšā esošajā svētnīcā. Šis process jau turpinās daudz gadu. Drīz – neviens nezina, cik drīz – sāks izskatīt šodien dzīvojošo cilvēku lietas. Dieva bijājamā klātbūtnē tiks pārbaudīts mūsu dzīves gājums. Šajā laikā, vairāk kā jebkad agrāk, jāņem vērā Pestītāja pamācība: "Pielūkojiet, esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kad tas laiks ir." (Marka 13:33) "Ja tu nebūsi nomodā, Es nākšu kā zaglis, un tu nezināsi, kurā stundā Es nākšu pār tevi." (Atkl. 3:3)
Izmeklēšanas tiesas darbam beidzoties, visu liktenis būs izlemts uz dzīvību vai nāvi. Pārbaudes laiks beigsies īsi pirms Kunga parādīšanās debesu padebešos. Atklāsmes grāmatā, runājot par šo laiku, Kristus saka: "Kas netaisnību dara, tas lai joprojām netaisnību dara, un, kas ir apgānīts, tas lai joprojām ir apgānīts, un, kas ir taisns, tas lai joprojām ir taisns, un, kas ir svēts, tas lai joprojām ir svēts. (491) Un redzi, Es nāku drīz, un Mana alga līdz ar Mani ikvienam atmaksāt kā viņa darbs būs." (Atkl.22:11,12, Glika tulk.)
Taisnie un ļaunie vēl dzīvos virs zemes savās mirstīgajās miesās – cilvēki stādīs un cels, ēdīs un dzers, nemaz neapzinoties, ka augšā esošajā svētnīcā jau pasludināts galīgais un neatsaucamais spriedums. Arī pirms plūdu sākšanās, kad Noa jau bija iegājis šķirstā, Dievs viņu ieslēdza, bet bezdievīgie palika ārā, un vēl septiņas dienas, nezinot, ka viņu liktenis jau ir izlemts, ļaudis turpināja savu bezrūpīgo, izpriecas mīlošo dzīvi un izsmēja brīdinājumus par tuvojošos sodu. "Tāda," sacīja Kristus, "būs arī Cilvēka Dēla atnākšana." Klusi un nemanot kā zaglis pusnaktī, pienāks izšķirošā stunda, kas noteiks katra cilvēka likteni, uz visiem laikiem liedzot vainīgajiem kādreiz piedāvāto žēlastību.
"Tad nu esiet nomodā (..), ka Tas, piepeši nākdams, jūs neatrod guļam." (Marka 13:35,36) Ļoti bīstams var izrādīties to cilvēku stāvoklis, kuri, noguruši no cenšanās būt modriem, pakļaujas pasaules vilinājumiem. Tad, kad veikalnieks vēl dzīsies pēc savas peļņas, kad izpriecu mīlētājs centīsies apmierināt savas iegribas, kad modes pielūdzēji rotās savus tērpus – jā, varbūt tieši tad visas zemes Soģis teiks vārdus: "Tu esi svērts svaru kausā un atrasts par vieglu." (Dan. 5:27)
Еlena Vaita
LIELĀ CĪŅA
