Visu cilvēku uztvere nav vienāda. Uz atšķirīgi audzinātiem un dažādi domājošiem ļaudīm vieni un tie paši vārdi atstāj dažādu iespaidu, tādēļ vienīgi ar valodas starpniecību jebkuram savu domu gājumu vai priekšstatu par kādu attiecīgu jautājumu ir grūti pastāstīt kādam ar citādu raksturu un audzināšanu. Tomēr godīgiem, veselīgi domājošiem cilvēkiem teiktais var būt skaidrs un saprotams un pilnīgi pietiekošs praktiskās dzīves vajadzībām. Ja kāds, ar kuru sarunājamies, nav godīgs un nevēlas saprast un saskatīt patiesību, tad tas visus vārdus sagrozīs, lai tie atbilstu viņa nolūkiem. Balstoties uz savu iztēli, viņš tos iztulkos nepareizi un izkropļos to patieso nozīmi, lai pēc tam pats nostiprinātos neticībā, apgalvojot, ka šie uzskati ir maldīgi.
Tieši tādā veidā pret maniem rakstiem izturas cilvēki, kuri vēlas tos pārprast un sagrozīt. Viņi Dieva patiesību pārvērš melos, un, kā tie izturas pret maniem rakstiem un manām grāmatām, tā skeptiķi un neticīgie izturas pret Bībeli. Viņi to lasa, vēlēdamies sagrozīt un nepareizi izlietot vai tīši izkropļot izteicienu patieso jēgu. Tie paziņo, ka Bībele var apstiprināt it visu, jo katra sekta savas mācības uzsver kā pareizas, liekot Bībelei apstiprināt visatšķirīgākos uzskatus.
Bībeles sarakstītāji domas ir izteikuši cilvēciskā valodā. To sarakstījuši cilvēciski darba rīki, kas bija Svētā Gara inspirēti. Un tāpēc, ka cilvēku spējas saprast valodu ir nepilnīgas, bet prāts bieži vien stūrgalvīgi cenšas atrast dažādus iemeslus, lai izvairītos no patiesības, daudzi Rakstus lasa un iztulko tā, kā viņiem pašiem patīk. Tomēr grūtību iemesli nav jāmeklē Bībelē. Līdzīgi rīkojas naidīgi noskaņoti politiķi, kas, apspriežot vienus un tos pašus likumus, aizstāv pretējus viedokļus par šo likumu būtību un pielietošanu.
Svētie Raksti cilvēkiem nav doti kā nepārtraukta savstarpēji saistītu norādījumu ķēde, bet pa atsevišķiem posmiem vairākās paaudzēs, kad Dievs savā gudrībā redzēja, ka ir piemērota izdevība ietekmēt atšķirīgos laikos un dažādās vietās dzīvojošos ļaudis. Cilvēki rakstīja tā, kā tos vadīja Svētais Gars. “Vispirms pumpuri, tad ziedi un pēc tam augļi”; “vispirms stiebri, tad vārpas un pēc tam pilni graudi vārpās.” Un tieši tā Bībele arī runā uz mums.
Ne vienmēr Rakstos ir pilnīga kārtība un neapstrīdama saliedētība. Kristus veiktie brīnumdarbi nav pieminēti precīzā secībā, bet atbilstoši apstākļiem, kas it kā prasīja šo dievišķā spēka atklāsmi. Bībelē ietvertās patiesības līdzinās apslēptām pērlēm. Tās vajag meklēt ar visneatlaidīgāko piepūli. Tie, kas tikai pavirši ieskatās Svētajos Rakstos, apmierinoties ar seklām zināšanām, kaut gan paši tās uzskata par ļoti dziļām, droši vien spriedīs par Bībelē sastopamajām pretrunām un apšaubīs tās autoritāti. Bet, kam sirds būs saskaņojusies ar patiesību un pienākumu, tie pētīs Rakstus, gatavi uzņemt visus dievišķos iespaidus. Apgaismota dvēsele visā saskatīs garīgu vienotību, kas tur vijas cauri kā mirdzošs zelta pavediens, kaut gan, lai tam izsekotu, nepieciešama pacietība, pārdomas un lūgšanas. Asi strīdi par Bībeli ir ierosinājuši to vairāk pētīt, kā rezultātā tika atklāti vērtīgi patiesības dārgakmeņi. Ir izliets daudz asaru, pienestas neskaitāmas lūgšanas, lai Kungs cilvēkiem ļautu saprast Viņa Vārdu.
Bībele mums nav dota izsmalcinātā, pārcilvēciskā valodā. Lai aizsniegtu cilvēkus, Jēzus ietērpās cilvēcībā. Bībeli ļaudīm vajadzēja pasniegt cilvēku valodā, lai gan viss, kas cilvēcisks, ir nepilnīgs. Vienam un tam pašam vārdam var būt dažādas nozīmes; nav vārdu, kas izteiktu tikai vienu īpašu domu. Bībele ir dota praktiskiem nolūkiem.
Arī mūsu uztveres spējas ir atšķirīgas. Atsevišķus izteicienus un ziņojumus visi nesaprot vienādi. Daži Rakstos teikto uztver atbilstoši savam prāta noskaņojumam un apstākļiem. Tieksmēm, aizspriedumiem un kaislībām ir liels spēks aptumšot un ievest apmulsumā prātu, pat lasot Svēto Rakstu vārdus.
Mācekļiem, kas ceļoja uz Emavu, vajadzēja atbrīvoties no nepareizas Rakstu izpratnes. Jēzus nepazīts gāja kopā ar tiem un sarunājās ar viņiem kā cilvēks ar cilvēku. Iesākot ar Mozu un praviešiem, Viņš tiem lika pārdomāt visu, kas vien uz Viņu attiecās, - ka Viņa dzīve, darbs, ciešanas un nāve pilnībā saskanēja ar Rakstos jau iepriekš sniegtajiem paziņojumiem. Viņš tiem atvēra saprašanu, ka tie spēja uztvert tur izteiktās atziņas. Cik gan ātri Kungs atraisīja samezglotos cilvēcisko domu secinājumus, parādot Rakstu vienotību un dievišķo patiesīgumu! Un, ak, cik daudziem ļaudīm arī mūsu dienās vēl vajadzētu atvērt saprašanu!
Bībeli sarakstījuši inspirēti cilvēki, bet tas nav Dieva domu un izteiksmes veids. Šis darbs ir cilvēcisks; Dievs kā rakstnieks tur neatklājas. Cilvēki bieži ir lietojuši izteicienus, kādus mēs no Dieva nekad nedzirdētu. Dievs sevi nav ielicis Bībeles vārdos, loģikā un retorikā, lai tādā veidā Viņš tur tiktu pārbaudīts. Bībeles sarakstītāji ir Kunga rakstveži, nevis Viņa spalva. Padomājiet tikai par šiem dažādajiem, atšķirīgajiem sarakstītājiem!
Inspirēti nav Bībeles vārdi, bet cilvēki. Inspirācija iedarbojās nevis uz cilvēka vārdiem vai viņa izteiksmes veidu, bet gan uz pašu cilvēku, kurš Svētā Gara iespaidā tika piepildīts ar īpašām domām. Bet vārdi saņēma katra atsevišķā cilvēka prāta zīmogu. Dievišķās domas it kā izkliedējās. Dievišķās domas un griba savienojās ar cilvēciskajām domām un gribu, lai tādā veidā cilvēciskie izteicieni kļūtu par Dieva Vārdu. – [ Manuskript 24, 1886 (written in Europe in 1889)]
Еlena Vaita
IZMEKLĒTĀS VĒSTIS
IZMEKLĒTĀS VĒSTIS
