Vispārējo baznīcu vēsture liecina par sīvām teoloģiskām debatēm un dažreiz pat asiņainām sadursmēm starp reliģiskajām grupām. Tas liecina par neticamu darbību, kuras vienīgais mērķis ir iegūt politisko varu. Turpretī “Tuksneša draudzes” vēsture ir aizraujoša atklāsme par smago evaņģēlija darbu, lai izglābtu izmisušos un cerību zaudējušos, kuras misijas darbs tika veikts vairākos kontinentos. Atšķirībā no konkurentiem, šī draudze neprasīja intelektuālus sasniegumus no doktrīnām un neuzspieda savus uzskatus ar politisko cīņu. Draudze pārtrauca visas nacionālās un ģimenes saites, kas viņu saistīja ar pasauli un alkatīgajām impēriju baznīcām, tādējādi veiksmīgi saglabājot Bībeles mācības un apustulisko organizāciju.
Bez pienācīgas izpratnes par pagātni nav iespējams pareizi saprast tagadni. Cilvēki, kuri mācījušies viltoto vēsturi, savu prātu piepildījuši ar izkropļotu pagātnes notikumu interpretāciju, klūp kā akli cilvēki. Šodien katrs vēlas būt moderns. Bet tas, kurš atstāj novārtā pagātnes mācību, nespēj sekot līdzi laikam. Pārliecība, kuras veidošanos ietekmēja mācību grāmatas un vēstures darbi, kas slavina baznīcas un valsts apvienību, nespēj atbalstīt pašreizējo demokrātiju, kas pilnībā atdala valsti no baznīcas, jo tā realizē atšķirīgu lietu kārtību. Pārliecība, kas šādam cilvēkam ir par iepriekšējām paaudzēm un notikumiem, ļoti ietekmē viņa attieksmi pret tagadnes notikumiem.
Neapstrīdami, ka cilvēks, kuram ir izkropļota sapratne par mūsdienām, nevar iedomāties labāku nākotni. Tie, kuri uzskata par ideālu viduslaiku Eiropu ar dzimtbūšanu un teokrātiju, raudzīsies ar riebumu pret demokrātisku sabiedrību un meklēs veidus, kā atjaunot veco viduslaiku kārtību. Ikviens, kurš netic Jēzum Kristum, dievišķajam Radītājam, kurš nesavtīgi nomira pie krusta, nespēs atrast prieku nesavtīgā mīlestībā un kalpošanā citiem, bet meklēs tikai savu labumu. Tas, kurš ir pārliecināts, ka sacelšanās notika debesīs, un tāpēc šodien cilvēci ieskauj valdnieki, varas pārstāvji un tumsas valdnieki, daudz labprātāk meklēs Svētā Gara palīdzību nekā cilvēks, kurš noraida Svēto Rakstu mācības par sātanu un ļaunajiem gariem. Citiem vārdiem sakot, cilvēks iztēlojas tādu nākotni, kas loģiski izriet no viņa novērtējuma par pašreizējā laika potenciālām iespējām, neatkarīgi no tā, cik pareizs ir šis vērtējums.
Ne visi zina par izšķirošo cīņu, kas notika ap “Tuksneša draudzi”. Daudzi nespēja saskatīt pagājušo gadsimtu patiesos kristīgās aktivitātes centrus. Šie cilvēki par zemu novērtē mūsdienās notiekošo liktenīgo notikumu nozīmi, jo viņi nezina to patieso vēsturisko fonu. Efektīvai vadībai pareiza pagātnes vēstures izpratne ir tikpat nepieciešama, kā pareiza mūsu laika morālo vērtību uztvere. Daudziem ir neskaidrs priekšstats par Dieva vēstījumu mūsu paaudzei, jo viņi ir mācīti lūkoties uz pagātnes sekundārajiem, virspusējiem aspektiem, neiedziļinoties vēsturisko procesu būtībā. Bet pagātne, pateicoties kurai pastāv mūsu demokrātija un reliģiskā brīvība, tas ir stāsts, kurš ir izpētes un dziļākas analīzes vērts. Mums ir nepieciešams, lai Svētās grāmatas gaisma atvieglotu mūsu ceļu uz patiesās vēstures izpratni.
Savvaļas cilšu ieskautu un cīnoties pret māņticības tumsu, “Tuksneša draudzi” tās ienaidnieki attēloja visnepievilcīgākā atveidā. Klinšainās slēptuvēs tā sevi sargāja no reliģiskā un politiskā spēka samaitājošās ietekmes. Patiesības centri atradās daudzās pasaules daļās - no Īrijas rietumiem līdz Ķīnas austrumiem. Patiesos kristiešus apvienoja vēlme saglabāt ticību un iemūžināt nākamajām paaudzēm tīras evaņģēlija patiesības, kas tika saglabātas no apustuļu dienām. Tās dokumenti bieži tika iznīcināti2. Tomēr nošķirtība un neatpazīstamība nespēja pilnībā aizsargāt šos ticības varoņus, un vajāšanu ugunskuri periodiski izgaismoja viņu uzturēšanās vietās.
Neizkropļota patiesās Draudzes vēsture ļauj mums saprast, ka mūsdienu Dieva draudze ir “Tuksneša draudzes” pēctece. Mūsdienu patiesā Draudze savieno tagadni ar mūžību, tāpat kā “Tuksneša draudze” apvieno apustulisko pagātni ar mūsu dienām. Izpētot “Tuksneša draudzes” vēsturi, mēs atradīsim kopējas iezīmes, kas ļaus identificēt pēdējo Atlikuma Draudzi. Tas atklās daudzu procesu un notikumu nepatiesu, sagrozītu interpretāciju un mulsinošo propagandu, ko mūsdienās plaši izmanto patiesās vēstures diskreditēšanai.
Nodaļa no Bendžamina Vilkinsona grāmatas "Patiesības triumfs"
