Evaņģēlijs vispirms tika pasludināts jūdiem. Nevajadzētu aizmirst, ka lielākā daļa Bībeles personāžu ir jūdii un gandrīz visi Svētie raksti uzrakstīti priekš jūdiem. Pats Jēzus Kristus bija izraēlietis.
Sākumā Glābēja vēsts tika adresēta tiem, kuru dzīslās plūda Ābrahāma asinis. Apustuļi tika nosūtīti pie "Izraēla nama pazudušajām avīm". Desmitiem tūkstošu ar prieku pieņēma Vārdu, ieskaitot daudzus priesterus. Ziņas nokļuva pat visattālākajos zemes nostūros, kur bija izkaisīti ebreji, kuru skaits tajā laikā bija miljoni. Kā tiks parādīts nākamajās nodaļās, ilgu laiku vairums agrīnās draudzes locekļu piederēja Izraēla pēcnācējiem.
Sākumā Glābēja vēsts tika adresēta tiem, kuru dzīslās plūda Ābrahāma asinis. Apustuļi tika nosūtīti pie "Izraēla nama pazudušajām avīm". Desmitiem tūkstošu ar prieku pieņēma Vārdu, ieskaitot daudzus priesterus. Ziņas nokļuva pat visattālākajos zemes nostūros, kur bija izkaisīti ebreji, kuru skaits tajā laikā bija miljoni. Kā tiks parādīts nākamajās nodaļās, ilgu laiku vairums agrīnās draudzes locekļu piederēja Izraēla pēcnācējiem.
Pēc jūdiem, evaņģēliju pieņēma samārieši. Kristus paredzēja, ka Viņa apustuļi liecinās par Viņu Jūdejā, Samarijā un pat zemes galos. Filips, jaunievēlētais diakons, tika pilnvarots nodot Labo vēsti samāriešiem (Ap.d.8:5).
Samarija bija vienīgā vieta, kur dzīvoja cilvēki, kas bija pietiekami pašpārliecināti, lai uzceltu templi, kas sacenstos ar Jeruzalemes templi. Viņi apgalvoja, ka šis templis ir Salamana tempļa pēctecis. Tikai šeit varēja atklāt citu Piecu Mozus grāmatu versiju. Joprojām ir neliela samāriešu grupa, kas par savām lielākajām bagātībām uzskata pirmās piecas Mozus grāmatas, kas rakstītas senebreju valodā.
Etiopija kļuva par nākamo valsti, kuru Jeruzalemes draudze evaņģelizēja. Grāmatā “Apustuļu darbi” aprakstītais stāsts liecina par sludinātāju Filipu, kuru pēc Evaņģēlija uzvaras Samarijā Svētais Gars nosūtīja uz dienvidiem. Tur viņš satikās ar Etiopijas karalienes kasieri, kura atgriezās savā valstī no Jeruzalemes, kur bija devies pielūgt Dievu. Kasieris lasīja Jesajas pravietojumu par Pestītāju, kas tika uzrakstīts astoņsimt gadus pirms Kristus dzimšanas. Filips šim patiesības meklētājam paskaidroja šī fragmenta nozīmi. Pravietojums un tā precīza piepildīšanās kļuva par spēcīgu vēsti Filipa mutē, pateicoties kurai einuhs pieņēma Kristu un tika turpat nokristīts. Tā sākās evaņģēlija sludināšana Etiopijā.
Nodaļa no Bendžamina Vilkinsona grāmatas "Patiesības triumfs"
