"Grieķu kristietības" sākums

Pēc tam, kad Pāvils bija sludinājis Galatijā, Kungs nakts atklāsmē viņu nosūtīja uz Grieķiju. Pēdējo savu atvēlēto laiku viņš varēja darboties Mazāzijā, bet Svētajam Garam bija citi nodomi. Tādos grieķu centros kā Filipi, Saloniki, Vereja, Atēnas, Korinta, vēlāk Efezā apustulis nodibināja "grieķu kristietību". Atēnas bija pasaules pagānisma intelektuālais centrs. Grieķija joprojām atcerējās viņas lielo uzvaras pār persiešiem, kas viņus iedvesmoja radīt veselu literatūras krājumu. Pāvils sludināja evaņģēliju to cilvēku vidū, kuri runāja grieķu valodā, Dievs nolēma iedot tautai visaugstāko literāro darbu - Jauno Derību grieķu valodā. Pirmās sniegtās evaņģēlija atklāsmes draudzēm tika uzrakstītas grieķu valodā.

Vēlāk starp grieķu un latīņu baznīcām izcēlās naids, un grieķu un latīņu garīdznieki viens otram meta dusmīgus vārdus. Šīs teoloģiskās debates radās tāpēc, ka abas baznīcas kļuva ārkārtīgi vērienīgas un stājās aliansēs ar ķēniņiem un imperatoriem. Visbeidzot, 1054. gadā grieķu un latīņu baznīcas tika sadalītas. Ilgi pirms tam latīņu valsts baznīca baidījās no spēcīgās grieķu literatūras ietekmes. Rietumeiropā latīņu valodu lietoja kā liturģisko valodu. Grieķu valodu ar savu literatūru nosodīja Romas baznīcas garīdznieki. Tās pētījumi tika aizliegti, un uzrakstītie darbi grieķu valodā tika nodoti anafēmai. Viduslaikos Īrijas ķeltu draudze palika par centru grieķu valodas mācīšanā, arī pēc tam, kad tā būtībā pazuda no Rietumu kristietības. Latīņu universitātēs grieķu valodas zināšana tika pasludinātas par briesmīgu indi. Pēc tūkstoš gadu lietošanas grieķu valoda praktiski pārstāja pastāvēt Eiropas ģermāņu karaļvalstīs, izņemot grieķu un ķeltu kristietībā un tās evaņģēliskajās grupās, kuras uzskatīja Svētos Rakstus par vienīgo autoritāti.

Grieķu baznīca noraidot latīņu hierarhiju, sagatavoja pirmo buferi starp kristietības pārsteidzošo darbību Austrumos un uzvarošo Rietumu Eiropas pāvestu karaļvalsts zobenu.

Nodaļa no Bendžamina Vilkinsona grāmatas "Patiesības triumfs"