Pantens, viens no Aleksandrijas teoloģiskās skolas dibinātājiem, septiņdesmit gadus pēc apustuļa Jāņa nāves devās uz valsti ar nosaukumu Indija, kur atrada pierādījumus tam, ka apustulis Toms tur bija strādājis jau iepriekš. Evaņģēlijam, protams, vajadzēja būt lieliem panākumiem Sīrijas un Latīņu tautu vidū pusgadsimtu pēc apustuļa Jāņa nāves, jo līdz tam laikam bija parādījusies slavenā Sīrijas Jaunā Derība, saukta par Peshitta. Ir dokumentēti pierādījumi, ka imperatora Marka Aurēlija (161–180. gads m.ē.) valdīšanas laikā kristietība izplatījās visdažādākajos iedzīvotāju slāņos visā Persijā, Partā, Mīdijā un Baktrijā. Kāda dievišķa vara pamudināja tos agrīnos ticīgos doties uz Eiropas pagānisma intelektuālo cietoksni, pakļaut riskam sevi Mazāzijas fanātiskajos panteonos, drosmīgi izturēt Arābijas svelmaino karstumu, pavadīt savu dzīvi ceļojot Tatarstānā un, būdami svešinieki, izturēt Indijas saules svelmi? Šis virzošais spēks bija Dieva Vārds, kas viņu sirdīs dega kā spoža liesma. Kopā ar apustuli Pāvilu viņi iesaucās: "Vai man, ja es nesludinātu evaņģēliju!" (1.Kor. 9:16).
Šie agrīnie misionāri uzskatīja Bībeli par savu ceļvedi, kas spēja viņus glābt no maldīgās atkrišanas, viltojumiem un "vilkiem aitu apģērbā". Paklausība šai grāmatai padarīja viņus par pagānu valdnieku niknu uzbrukumu mērķi. Viņi aizstāvēja patiesību no viltus Rietumu kristiešu pavedināšanas un lielo Austrumu reliģiju viltus doktrīnām. Neskatoties uz to, Pāvils rakstīja: "Jo Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu" (Ebr. 4:12). Un ar šo vārdu viņi uzvarēja.
Šajā nodaļā mēs izsekojām dažādu kristietības nozaru (sīriešu, ķeltu, grieķu un latīņu) izcelsmi un parādījām, kā apustuļi un viņu tiešie pēcteči aiznesa evaņģēliju dažādām tautām. Turpmākajās nodaļās mēs apskatīsim šo avotu turpmāko vēsturi dažādās zemēs un redzēsim, kā un kur ir saglabājusies Jaunās Derības sākotnējā ticība ar tās apustuliskajām tradīcijām. Tad lasītājs varēs labāk salīdzināt mūsdienu kristietību ar agrīno.
Šie agrīnie misionāri uzskatīja Bībeli par savu ceļvedi, kas spēja viņus glābt no maldīgās atkrišanas, viltojumiem un "vilkiem aitu apģērbā". Paklausība šai grāmatai padarīja viņus par pagānu valdnieku niknu uzbrukumu mērķi. Viņi aizstāvēja patiesību no viltus Rietumu kristiešu pavedināšanas un lielo Austrumu reliģiju viltus doktrīnām. Neskatoties uz to, Pāvils rakstīja: "Jo Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu" (Ebr. 4:12). Un ar šo vārdu viņi uzvarēja.
Šajā nodaļā mēs izsekojām dažādu kristietības nozaru (sīriešu, ķeltu, grieķu un latīņu) izcelsmi un parādījām, kā apustuļi un viņu tiešie pēcteči aiznesa evaņģēliju dažādām tautām. Turpmākajās nodaļās mēs apskatīsim šo avotu turpmāko vēsturi dažādās zemēs un redzēsim, kā un kur ir saglabājusies Jaunās Derības sākotnējā ticība ar tās apustuliskajām tradīcijām. Tad lasītājs varēs labāk salīdzināt mūsdienu kristietību ar agrīno.
Nodaļa no Bendžamina Vilkinsona grāmatas "Patiesības triumfs"
