“Bet Es jums saku: Par ikkatru veltīgu vārdu, ko cilvēki runās, tiem būs jāatbild tiesas dienā. Jo pēc saviem vārdiem tu tiksi taisnots, un pēc saviem vārdiem tu tiksi pazudināts.” Mat. 12:36-37
Pravietis Jesaja, skatot Kunga godību, jutās ārkārtīgi pārsteigts un sava vājuma un necienīguma apziņā izsaucās: “Bēdas man, jo es, esmu nāvei lemts! Es esmu cilvēks ar nešķīstām lūpām un dzīvoju tautas vidū, kam nešķistas lūpas, un tagad nu es redzēju ar savām acīm Ķēniņu, to Kungu Cebaotu!” (Jes. 6:5) Lai ikkatra dvēsele, kas saucas par Dieva bērnu, pārbauda pati sevi Debesu gaismā; lai tā padomā par aptraipītajām lūpām, kas to nolemj nāvei. Tās ir vidutājas sakaru uzturēšanai. Nelietosim lūpas tādu vārdu izraudzīšanai no sirds mantnīcas, kas apkaunotu Dievu un padarītu mazdūšīgus jums apkārtesošos cilvēkus, bet lietosim tās, lai slavētu un godātu Dievu, kas lūpas veidojis tieši šim nolūkam. Ja pārdomu temats būs Jēzus mīlestība, tad vārdi, kas nāks no cilvēku lūpām, būs piesātināti ar slavu un pateicību Dievam un Jēram.
Cik daudz vārdu tiek izteikts vieglprātībā un tukšās runās, niekojoties un jokojoties! Tā tas nebūtu, ja Kristus sekotāji saprastu patiesību, kas ietverta vēstī: “Par ikkatru veltīgu vārdu, ko cilvēki runās, tiem būs jāatbild tiesas dienā.”
Pravietim Jesajam dotajā atklāsmē attēlots Dieva ļaužu stāvoklis pēdējās dienās. Ticībā ieskatoties vissvētākajā vietā un redzot Kristus darbu Debesu svētnīcā, tie apzinās, ka ir cilvēki ar nešķistām lūpām — cilvēki, kuru lūpas bieži teikušas tukšus vārdus un kas savus talantus nav svētojuši un izlietojuši Dievam par godu. Ja dvēseles pazemosies Dieva priekšā, tad tai vēl ir cerība. Pāri tronim liecas apsolījuma varavīksne, un pie Jesajas darītais darbs tiks padarīts ari viņos.
Lai jūsu vārdi izplata dzīvības smaržu! Atcerieties, ka jūs esat vai nu dzīvības smarža uz dzīvību, vai nāves smarža uz nāvi. Būsim kā smaržojoši ziedi! Lai Kristus mīlestība caurstrāvo jūsu dzīvi, lai jūsu vārdi ir tādi, kas līdzinātos zelta āboliem sudraba traukā!
