Endijs Romans, 2020. gada 20. februāris. Šī raksta oriģināls ir ņemts un tulkots no: Advent Messenger.
Katoļu kardināls Matteo Zuppi un adventistu mācītājs Giovanni Caccamo paraksta vēsturisko Ekumenisko hartu. |
Sestdien, 2020. gada 25. janvārī, vēsturisko “Ekumenisko hartu” parakstīja Septītās dienas adventisti, Romas katoļi, Ortodoksālā baznīca, Anglikāņi, Evaņģēlisti un Metodisti. Parakstīšanas ceremonija notika San Paolo Maggiore Romas katoļu baznīcā Boloņā, Itālijā. Parakstītais dokuments ir saistību apņemšanās līgums vienam pret otrau. Adventisti apņēmās saistības pret Romu, un Roma to akceptēja. Nekļūdieties. Baznīcas, kas parakstīja šo dokumentu, solīja ievērot Ekumeniskās hartas principus, kas viena otrai apliecina uzticību.
No augšas uz leju: Ekumeniskā harta, Anglikāņu baznīca, Adventistu baznīca un Katoļu baznīca.
• Ekumēniskā harta paziņo, ka baznīca ir “viena, svēta, katoļu un apustuliska” un tāpēc “neizbēgams ekumēniskais uzdevums ir padarīt redzamu šo vienotību.”
• Ekumēniskā harta paziņo, ka baznīcas ir “aicinātas kopā ticības vienotībā”.
• Ekumēniskā harta uzaicina “parādīt redzamu vienotību Jēzus Kristus Baznīcas vienotā ticībā, liecībā un kopīgā kalpošanā”.
• Ekumēniskajā hartā teikts, ka “vissvarīgākais baznīcu uzdevums ir sludināt Evaņģēliju gan ar vārdu gan ar darbību, visu cilvēku glābšanai”.
• Ekumēniskajā hartā teikts, ka šī dokumenta mērķis ir “izvairīties no kaitīgas konkurences un jaunu šķelšanos draudiem”.
• Ekumēniskajā hartā tiek atzītas “dažādu kristīgo tradīciju garīgās dāvanas” un aicina ikvienu draudzi “atzīt citu draudžu dāvanas”.
• Ekumēniskā harta pauž nožēlu par “sāpīgu šķelšanās iezīmi, kas joprojām pastāv starp daudzām kristīgajām baznīcām”, kas, pēc viņu domām, ir saistīts ar “Euharistiskās prakses trūkumu”.
• Ekumēniskā harta iesaka “ekumēniskos svētkus, kopīgas dziesmas un lūgšanas”.
Katoļu kardināls Matteo Zuppi un adventistu mācītājs Džovanni Caccamo apskaujas pēc vēsturiskās Ekumēniskās hartas parakstīšanas ceremonijas.
Ekumēniskā harta tika parakstīta 2020. gada lūgšanu nedēļas par Kristīgo vienotību pēdējā dienā. Septītās dienas adventistu mācītājs Giovanni Caccamo sniedza 17 minūšu sprediķi, lai pieminētu ekumēnisko parakstīšanas ceremoniju.[1] Mācītājs Džovanni Caccamo ir bijušais Septītās dienas adventistu draudzes Itālijas savienības sekretārs. Ekumeniskā harta, fotogrāfijas, SDA mācītāja Giovanni Caccamo sprediķis un ziņas par šo vēsturisko notikumu ir pieejamas pateicoties Boloņas Romas katoļu arhidiecēzē [2].
Viens pēc otra dažādi līderi, ieskaitot Septītās dienas adventistus, parakstīja Ekumenisko hartu, apņemoties ievērot tās principus. Kāpēc lai mēs to parakstītu? Mūsu uzticībai jābūt Dievam, nevis Romai? Mums jābūt uzticīgiem Triju eņģeļu vēstij nevis Romas Ekumēniskajai hartai. Mūsu misija ir dot pasaulei Dieva pēdējo brīdinājuma vēstījumu, nevis kļūt par Romas “vienas, svētas, katoļu apustuliskas” draudzes daļu.
Sākotnējā Ekumeniskā harta ir pieejama itāļu valodā. [3] Jūs arī varat lasīt burtisku, vārdu pa vārdam, tulkojumu angļu valodā. [4]
Neviens Septītās dienas adventistu ziņu avots nesniedz ziņojumu par šīs ekumeniskās hartas vēsturisko parakstīšanu. Jūs par to nedzirdēsit nevienu vārdu no “Adventist News Network”, “Hope Channel”, “Adventist Review”, “Liberty Magazine”, Religious Liberty Department vai kādas citas baznīcas institūcijas.
Septītās dienas adventistu mācītājs Džovanni Caccamo (sarkanā bultiņa) sveic katoļu mūķeni Romas starpkonfesiju procesijas laikā.
Es šodien jums vēlos pateikt, ka mēs kā tauta esam bīstamā stāvoklī. Es šodien jums vēlos pateikt, ka adventistu tauta tiek virzīta uz atkrišanu. Man nav jums jāstāsta, cik tālu esam aizgājuši. Jūs paši šeit varat redzēt pierādījumus.
Septītās dienas adventistu mācītājs Džovanni Caccamo (sarkanā bultiņa) solidarizējoties soļo Sanpaolo Maggiore katoļu baznīcā.
Es jums arī pavēstīšu, ka, saskaroties ar šo drausmīgo atkāpšanos no ticības, vairums mūsu vadītāju turpinās klusēt un skatās citā virzienā. Un, ja viņi vispār runā, tad tikai lai noraidītu šo uzkrītošo ekumēnisko atkrišanu kā kaut ko nenopietnu un nosoda tos, kuri uzdrošinās iebilst pret šīm darbībām.
Ar savu apātiju, kompromisu un klusēšanu mēs ātri kļūstam neatbilstoši un bezvērtīgi 6000 gadus vecā cīņā starp Kristu un sātanu. Mēs esam kara situācijā (Atklāsmes 12: 7-9). Šajā cīņā starp labo un ļauno daudzi pievienojas opozīcijas rindām. Tā vietā, lai ar spēku sludinātu beigu laika vēstījumu, mēs iesaistāmies starpreliģiju bezjēdzībā un ekumēniskajā absurdā.
Septītās dienas adventistu mācītājs Džovanni Caccamo (otrais no kreisās).
Vai mēs esam aizmirsuši, kas mēs esam? Liekas, ka mums vairāk rūp pasaulīgā līdzība, nevis Bībeles integritāte. Mēs ātri kļūstam par Hameleonu draudzi, nevis par Atlikuma draudzi. Mēs vēlamies saplūst ar pasauli un būt tādi paši kā viņi. Mēs vēlamies drošību, mieru, labklājību, godu un uzslavas; bet vai mēs liecinām par pašreizējo Dieva patiesību? Klusējot mēs esam kļuvuši vainīgi par savu nevēlēšanos aizstāvēt Dieva likumu, kuru pārkāpj populārās baznīcas - mūsu jaunie lojalitātes partneri.
Septītās dienas adventistu mācītājs Džovanni Caccamo sniedz 17 minūšu sprediķi, izceļot vēsturisko notikumu.
“Dieva Vārds skaidri paziņo, ka pasaule Viņa likumus ienīdīs un mīdīs kājām; pasaulē būs ārkārtīgi izplatīta netaisnība. Izsludinātā protestantu pasaule veidos savienību ar grēka cilvēku, un baznīca būs samaitātā harmonijā ar pasauli” (Bībeles komentārs, 7. sēj., 975. lpp.).
Šī Septītās Dienas Adventistu parakstītā Ekumeniskā harta ir solījums iekļauties šajā nelikumīgajā “savienībā” ar “grēka cilvēku”. Septītās Dienas Adventistu draudzei šī ekumeniskā harta ir publiski jānoraida. Mums ir jāsludina Dieva baušļi un Jēzus ticība. Dievam uzticīgi cilvēki stāvēs pret nelikumībām un netaisnībām (nevis saistīsies ar tām), uzticīgi sludinot Atklāsmes 14:6-12. Tā ir mūsu Dieva dotā atbildība, un jebkura nespēja paveikt šo darbu ir mūsu svētas uzticības noliegums.
Kas ir atbildīgs par šo ekumēnisko katastrofu?
Ekumēniskās hartas parakstīšana un nesen notikušās ANO Starpkonfesionālo harmonijas nedēļas svinības Romā [5] ir divi neseni notikumi, kas notika Itālijā. Septītās dienas adventisti piedalījās abos šajos ekumēniskajos pasākumos. Tie nebija atsevišķi gadījumi. Itālijā ir ilga ekumenisma vēsture, un par to atbildīgie ir baznīcas augstākajos vadības līmeņos.
Mācītājs Stefano Paris ir Itālijas Septītās Dienas Adventistu draudzes savienības prezidents. Viņš ir galvenais Adventistu līderis Itālijā. [6] [7] Mācītājs Stefano Paris ne tikai pārrauga baznīcas visā Itālijā, bet arī ir vadošais ekumeniskās kustības dalībnieks.
Mācītājs Stefano Paris tika atspoguļots 2019. gada brošūrā, kas reklamēja Apvienoto Nāciju Organizācijas Starpkonfesionālo harmonijas nedēļu 2019. gadā. Apskatot brošūru, jūs saprotat, ka SDA Baznīcu Itālijas savienības prezidents pieder pie “Romas Starpkonfesionālā Galda”!
Attēlā iepriekš ir Itālijas SDA Baznīcu savienības prezidents, mācītājs Stefano Paris. Viņš ir kopā ar "Romas Starpkonfesionālo Galdu". [8] Brošūras 8. un 9. lappusē jūs redzēsit Sefano Paris un Itālijas SDA baznīcu savienību, kas uzskaitīta ar visām pārējām ticībām.
“Romas Starpkonfesionālais Galds” sadarbojas ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, lai veicinātu starpkonfesionālo vienotību un sadarbību. [9] Faktiski Romas “Starpkonfesionālā Galda vietnē” jūs varat redzēt mācītāja Stefano Paris attēlus kopā ar pāvesta Francis, Budas, pagānu elku un citu garīgo ceremoniju attēliem. [10]
Prezidents Teds Vilsons
Prezidents Teds Vilsons ar Prezidentu Stefano Paris.
Ekumeniskā krīze Itālijā iet vēl tālāk pat par prezidentu Stefano Paris. Teds Vilsons, Septītās dienas adventistu vispārējās konferences prezidents, bija Romā kopā ar prezidentu Stefano Paris 2018. gadā. Teds Vilsons īpaši uzrunāja ekumenisko kustību.
{vembed M=/images/article_images/Ecumenical_Charter/Ted-Wilson-explains-Ecumenism.mp4}
Iepriekšējā video Teds Vilsons saka, ka mums nevajadzētu iesaistīties ekumēniskajā kustībā vai apdraudēt mūsu ticību. Bet tad viņš saka, ka mums jābūt draugu veidošanas “priekšgalā”, esot draudzīgiem ar citu baznīcu vadītājiem. Šie divi apgalvojumi ir problemātiski, ņemot vērā pašreizējo ekumenisko krīzi adventismā.
Parakstot šo ekumenisko hartu, tas nenozīmē vienkārši draudzību; tā ir iesaistīšanās ekumēniskajā konfederācijā ar citām baznīcām. Mums ir liela problēma, jo, šķiet, nevaram atšķirt draudzīgumu no ekumēniskās partnerības ar Romu. Katru reizi, kad baznīcas vadītāji tiek brīdināti par iesaistīšanos ekumenismā, viņi atbild ar mierinošu smaidu un saka: “Nē, tas nebija ekumēnisms, mēs vienkārši bijām draudzīgi.”
Citi dod jaunu nozīmi ekumenismam, apgalvojot, ka viņi tikai “sajaucas” ar citiem cilvēkiem. Ja Septītās Dienas Adventisti tikai “sajaucas”, kāpēc gan mēs noklusējam dažus no šiem starpkonfesiju saderināšanās gadījumiem un tos slēpjam? Kāpēc tieši Romas katoļiem jābūt tiem, kas atklāj, ka Septītās Dienas Adventisti parakstīja šo vēsturisko ekumenisko hartu? Kāpēc šīs ziņas nav katras baznīcas publikāciju pirmajās lappusēs kopā ar informāciju par hartu? Par ko viņiem ir kauns?
Un kāpēc Romas ekumēnisko tikšanos laikā tiek veidota Septītās dienas adventistu “draudzība”? Vai mums jāapmeklē Romas pasākumi, lai parādītu draudzīgumu? Vai mums kopā ar viņiem jāatzīst un jāapliecina, ka mēs visi esam “vienas, svētas, katoļu un apustuliskas” draudzes locekļi, lai būtu draugi? Vai draudzība tiek veidota vienīgi starpkonfesiju un garīgo nodarbību laikā?
Patiesība ir tāda, ka šīs aktivitātes, kurās iesaistās adventisti, nozīmē daudz vairāk nekā tikai draudzīgas attiecības vai vienkārši sajaukšanos. Šī ekumeniskā harta ir pilnīga atkrišana. Nepieņemiet nekādu citu interpretāciju. Neticiet vairs meliem. Ir pienācis laiks un tas bija jau sen pagātne, kad mums vajadzēja pārtraukt klausīties šajos vājos attaisnojumos, kas mums saka, ka viņi tikai cenšas būt draudzīgi šo starpkonfesiju saistību laikā.
Prezidents Teds Vilsons saka “nē” ekumenismam. Ja nu kas, ko tad viņš, darīs ar šīs ekumeniskās hartas parakstīšanu? Vai viņš slēps un ignorēs arī šo? Vai viņš šo ekumēnisko hartu ar Romu sauks par “draudzības evaņģelizāciju”? Vai tā ir “sajaukšanās” vai vienkārši “draugu iegūšana”? Kāpēc mēs to nesaucam tā, kā Dievs to sauc?
“Bet šeit ir cilvēks - sātana labā roka, kurš ir gatavs turpināt darbu, ko sātans uzsāka debesīs, proti, mēģināt grozīt Dieva likumu. Un kristīgā pasaule ir apstiprinājusi viņa centienus, adoptējot šo pāvesta bērnu - svētdienas institūciju. Viņi to ir barojuši un turpinās to barot, līdz protestantisms sniegs Romas varai sadraudzības roku” (Bībeles komentārs, 7. sēj., 910. lpp.).
Mēs neiesaistāmies sadraudzības evaņģelizācijā. Mēs satveram Romas atkrišanas roku. Pasaule sankcionē šo varu, apskaujot svētdienu. Mēs sankcionējam šo pašu spēku ar savu klātbūtni un klusēšanu. Kad Septītās Dienas Adventisti apsēžas, pielūdz un paraksta lojalitātes līgumus ar Romas vadītājiem, viņi faktiski sēž kopā ar “sātana labo roku”. Kāpēc adventisti to nesauc tieši tā, kā to redz Dievs? Jūs nekad nedrīkstat kopā ar sātana pārstāvi parakstīt uzticības solījumus un tad atgriezties un stāvēt Dieva priekšā, domājot, ka viss ir kārtībā.
Ne tik vien tas notiek, bet Teds Vilsons pat ļauj to darīt arī saviem padotajiem. Teds Vilsons saka “nē” ekumenismam, bet pēc tam ļauj Ganoune Diop publiski tikties ar pāvestu Francisku, apmeklēt Romas katoļu semināru, kamēr Reliģiskās brīvības direktors darbojas, un ekumēnisko svētku laikā dzied Romas katoļu misijas dziesmas.
Teds Vilsons saka, ka mēs nevaram kompromitēt savu ticību. Vai jūs zinājāt, ka, tiklīdz jūs pārkāpjat aizliegtās zemes robežu kopā ar Romu, jūs jau kompromitējat ticību, jo šo starpkonfesiju sadarbības laikā jums jāatstāj sava ticība aiz durvīm? Dieva pēdējais vēstījums par Dieva baušļiem un viņa brīdinājumi pret zvēru un tā tēlu, kā arī pret Bābeli tur netiek gaidīti. Starp Trīs Eņģeļu vēsti un Romas Ekumenisko hartu nevar būt vienotības.
Mēs esam aizmirsuši, ka mūs aicina ne tikai ticēt Pirmā Eņģeļa vēstij (Septītās dienas sabats), bet mēs esam arī aicināti to sludināt pasaulei. Mums ir jāmudina cilvēkus to arī ievērot. Tas pats ir ar Otro un Trešo Eņģeļu vēstīm. Nepietiek paturēt šīs patiesības sev; mums tās jāsniedz pasaulei.
Ticība patiesībā nav ticība, ja tā paliek tikai starp mūsu abām ausīm. Mūsu ticībai jābūt gan dzīvai, gan jātiek sludinātai. Un, ja mēs klusējam par Dieva pēdējā pārbaudījuma vēsti, mēs kompromitējam Septītās Dienas Adventistu ticību:
“Neņemt vērā gaismu nozīmē to noraidīt” (Liecības, 5. sēj., 680. lpp.).
Avoti
[1] https://www.youtube.com/watch?v=AMCLxUhetfQ
[2] https://www.chiesadibologna.it/firmata-la-carta-ecumenica-di-bologna/
[3] https://www.chiesadibologna.it/wp-content/uploads/sites/2/2020/01/CHARTA-OECUMENICA.pdf
[4] http://adventmessenger.org/wp-content/uploads/Ecumenical-Charter.pdf
[5] http://adventmessenger.org/while-ted-wilson-preached-about-sharing-the-three-angels-message-adventists-were-celebrating-interfaith-harmony-week-in-rome/
[6] https://www.adventistyearbook.org/entity?EntityID=13794§ion=General
[7] https://www.nev.it/nev/2014/02/26/avventisti-stefano-paris-e-il-nuovo-presidente-delluicca/
[8] https://worldinterfaithharmonyweek.com/wp-content/uploads/2019/04/WIHW_2019_Brochure-EN.pdf
[9] http://adventmessenger.org/while-ted-wilson-preached-about-sharing-the-three-angels-message-adventists-were-celebrating-interfaith-harmony-week-in-rome/
[10] https://tavolointerreligioso.org/foto/
Šī raksta oriģināls ir ņemts un tulkots no: Advent Messenger.