Tas bija “Sunday Telegraph” (1991. gada 21. jūlija) raksta piepildīšanās, kurā teikts: „Karol Wojtyla (Romas pāvests Jānis Pāvils II) klusām gatavojas uzņemties atbildību, ko viņš svēti uzskata par savām dievišķām tiesībām – būt par jauno Svētās Romas imperatoru, kas valdīs no Urāliem līdz Atlantijas okeānam. ”Katoļu baznīca to sasniedza ar savu politiskā spārna ietekmes atbalstu - kristīgo demokrātu un kristīgo sociālistu partijām - ar Eiropas Savienības “dibinātājiem”, kuri tagad ieguvuši vislielāko atalgojumu: tiek kanonizēti svēto kārtā. Pāvests ir kanonizējis svēto kārtā -Alčide de Gasperi(Itālija), Robēru Šūmani(Francija) un Konrādu Adenaueru(Vācija), kuri izveidoja savienību, kas balstīta uz “Romas katoļu principiem”. Viņu kanonizācijas atbalstītāji teica, ka tas liecina, ka Eiropas Savienība “ir veidota uz klints”, piebilstot: „Es domāju, ka Eiropas Savienība ir ne tikai cilvēku, bet arī dieva nodoms, un pats viņu kanonizācijas process ir domāts tam, lai iedvestu, ka Eiropas valstu apvienošanās ir dieva griba, un ka tie, kas to pārvalda, to dara ar dievišķām tiesībām.
