Galveno uzsvaru autori liek uz vārdiem "Varenais Dievs" un "Mūžīgais tēvs" un apgalvo, ka šajā "pārliecinošajā pravietiskajā paziņojumā ir sacīts, ka Jēzus eksistē mūžīgi un eksistēs vienmēr". Protams ir domāts, ka Viņa eksistencei nav sākuma, kas ir pretrunā ar (Mih.5:1), kur sacīts, ka Viņa "izcelšanās meklējama sensenos laikos, mūžības pirmlaikos.". Katrā ziņā pantā nav sacīts, ka Jēzus ir Visuvarenais Dievs. Kristus skaidri paziņoja: "Tēvs ir lielāks nekā Es" (Jņ.14:28). Tā kā nav pamata izmantot šo titulu - "Varenais Dievs" kā Tēva un Dēla vienmūžības pierādījumu.
Runājot par terminu "Mūžīgais tēvs", skaidrs, ka Kristus paliek mūžam un tā kā "Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir." (Jņ.1:3), tad Viņš ir "Mūžīgais tēvs" radībai, kas caur Viņu radīta.
