„Jo tas Kungs drīz izies no sava mājokļa, lai sodītu zemes iedzīvotājus viņu grēku dēļ. Tad būs redzamas zemē izlietās asinis, un tā vairs neapsegs savus nokautos”. Jes. 26:21.
Pār lielpilsētu iedzīvotājiem gandrīz visā pasaulē ātri un neatvairāmi krājas vaina par pastāvīgi pieaugošo tīšo noziedzību. Cilvēka spalva nespēj aprakstīt valdošo korupciju. Katra diena nes svaigas ziņas par konfliktiem, kukuļdošanu un krāpšanu; katra diena nāk ar satriecošām ziņām par vardarbību un nelikumībām, par vienaldzību pret cilvēku ciešanām, par rupju, nežēlīgu cilvēku dzīves postīšanu.
Mūsu Dievs ir žēlastības Dievs. Līdzjūtīgi un sirsnīgi Viņš izturas pret sava likuma pārkāpējiem. Kungs ilgi ir pacietīgs pret cilvēkiem un lielpilsētām, laipni brīdinot tos no dievišķajām dusmām; bet nāks laiks, kad lūgumi pēc žēlastības vairs nebūs dzirdami.
Sabiedrībā un sevišķi valsts lielpilsētās valdošie apstākļi ar pērkona balsīm sludina, ka Dieva tiesas laiks ir klāt un visu lietu gals ir tuvu. Mēs atrodamies uz laikmetu krīzes sliekšņa. Nelaimes ātri sekos cita citai — uguns un plūdi, zemestrīces, kari un asinsizliešana.
Dieva dusmu vētra pieņemas spēkā; pastāvēs tikai tie, kas atsaucas uz žēlastības aicinājumu un paklausībā dievišķā Likumdevēja dotajam likumam kļūst svēti. Tikai taisnie tiks apslēpti ar Kristu Dievā, kamēr posts rimsies. Kaut dvēseles valoda būtu:
"Man cita patvēruma nav;
Mana bezpalīdzīgā dvēsele kļaujas pie Tevis:
Neatstāj, ak, neatstāj mani vienu!
Vēl atbalsti mani un iepriecini.
Paslēp mani, ak, mans Pestītāj, paslēp,
Kamēr norims dzīves vētras.
Vadi uz Debesīm drošībā
Un galu galā pieņem manu dvēseli!"
Еlena Vaita
MARANATA MŪSU KUNGS NĀK!
