Es redzēju, ka no tā laika, kad otrais eņģelis pasludināja vēsti par baznīcu krišanu, tās ir kļuvušas arvien jo samaitātākas. To locekļi saucas Kristus vārdā un uzskata sevi par Viņa sekotājiem, kaut gan tiem nav nekādas atšķirības no pasaules. Mācītāji lieto tekstus no Rakstiem, bet runā, izdabājot un glaimojot klausītājiem tā, ka dabīgai sirdij nav ko iebilst, jo tā pretojas vienīgi patiesības garam un spēkam, kā arī Kristus atpestīšanas darbam. Parastajos dievkalpojumos nav nekā, kas varētu izsaukt sātana dusmas, kas liktu grēciniekiem nodrebēt vai atklātu to sirdij un sirdsapziņai briesmīgo realitāti par drīzumā gaidāmo sodu. Bezdievīgie cilvēki pārsvarā jūtas apmierināti ar vienkāršu dievbijības formu bez kāda garīguma, un tādu reliģiju tie ir gatavi atbalstīt un pat veicināt.
Eņģelis sacīja: „Tumsības spēkiem iespējams pretoties un tos uzvarēt, vienīgi apvelkot visas taisnības bruņas. Sātans baznīcas ir pārņēmis pilnīgi savā varā. Skaidras un griezīgas Dieva Vārda patiesības vietā tur tiek runāts par cilvēku izteicieniem un darbiem, kaut gan pasaules gars un draudzība ir ienaidā ar Dievu. Kad šim pasaules garam pretī tiek likta vienkāršā, noteiktā patiesība, kāda tā atklāta Jēzū, tā tūlīt izraisa vajāšanas. Ļoti daudzi, kas sevi uzskata par kristiešiem, Dievu nekad nav atzinuši. Viņu dabīgā sirds nav mainījusies, un miesas prāts tā arī palicis ienaidā ar Dievu, tāpēc neatkarīgi no tā, kā viņi sevi nenosauktu, tie ir uzticīgi sātana kalpi.”
Es redzēju, ka, sākot no tā laika, kad Jēzus atstāja Debesu svētnīcas Svēto vietu un iegāja aiz otrā priekškara, baznīcas ir kļuvušas par „visu nešķīsto un ienīsto putnu mitekli”. Lai gan to locekļi saucas par kristiešiem, es šajās baznīcās redzēju pastāvam lielu ļaunumu un nekrietnību. Viņu ticības apliecību, viņu lūgšanas un kalpošanu Dievs uzlūko ar riebumu. Eņģelis sacīja: „Kungs viņu sanāksmes nevar paciest. Neskatoties ne uz kādiem sirdsapziņas pārmetumiem, tie turpina savus savtīgos darījumus, krāpj un pieviļ, bet visus šos ļaunos ieradumus piesedz ar reliģijas apmetni.” Man tika atklāts vārda kristiešu lepnums. Par Dievu viņi nedomā; to dabīgā sirds rūpējas vienīgi par savu labumu; tie izgrezno savu nabaga mirstīgo miesu, lai tad uz sevi apmierināti un ar labpatiku noskatītos. Viņu rīcība izraisa Jēzus un svēto eņģeļu nepatiku. Eņģelis sacīja: „Viņu grēki un lepnība sniedzas līdz Debesīm. To liktenis jau ir izšķirts. Tiesa un taisnība ir ilgi vilcinājušās, bet drīz tās atklāsies visā pilnībā. Man pieder atriebšana, Es atmaksāšu,” saka tas Kungs.” Trešā eņģeļa izteiktie briesmīgie draudi tiks īstenoti dzīvē, un visiem negodīgajiem ļaudīm būs jādzer Dieva dusmu vīns. Neskaitāms daudzums ļauno eņģeļu ir izgājuši pa visu pasauli un piepildījuši baznīcas. Šie sātana aģenti gavilējot noskatās uz kristīgām apvienībām, jo tur ar reliģijas mēteli tiek apklāti vislielākie noziegumi un netaisnība.
Visas Debesis ar sašutumu noraugās uz cilvēciskajām būtnēm, Dieva roku darbu, kas savus līdzcilvēkus noved līdz viszemākajam degradācijas līmenim, padarot tos līdzīgus dzīvniekiem. Ļaudis, kas apliecina, ka seko dārgajam Pestītājam, kurš vienmēr izturējās līdzjūtīgi pret citu ciešanām, no sirds piedalās šajā tik plašajā un apbēdinošajā grēkā, tirgojoties ar vergiem un cilvēku dvēselēm. Ciešanām pakļauti ļaudis tiek vesti no vienas vietas uz otru, tos pērk un pārdod. Eņģeļi par to ziņo, un viss tiek pierakstīts grāmatā. Dievbijīgo vīriešu un sieviešu, tēvu un māšu, bērnu, brāļu un māsu asaras tiek sakrātas Debesīs. Kungs tikai vēl īsu brīdi aizturēs savas dusmas. Viņš ir iekarsis pret šo tautu un it īpaši pret reliģiskajām apvienībām, kas briesmīgo tirgošanos ir attaisnojušas un pašas tajā piedalījušās. Tāda netaisnība, apspiešana un pazemošana daudzos tā saucamajos pazemīgā un lēnprātīgā Jēzus sekotājos neizraisa nekādus sirdsapziņas pārmetumus, tā ka vairums no tiem ar naida pilnu gandarījumu paši piedalās cilvēku neaprakstāmo ciešanu vairošanā un tomēr uzdrīkstas lūgt Dievu. Tas ir ārkārtīgs izsmiekls; sātans par to priecājas un, norādot Jēzum un Viņa eņģeļiem uz tādu neatbilstību taisnības principiem, ar velnišķu triumfu pārmetoši saka: „Lūk, kādi ir Kristus sekotāji!”
Lasot par mocekļu ciešanām, vārda kristiešiem pār vaigiem rit asaras. Tie brīnās, kā gan agrāk ļaudis varēja būt tik cietsirdīgi un tik nežēlīgi izturēties pret saviem līdzcilvēkiem. Tomēr viņi paši, kas tā runā un domā, tajā pašā laikā patur verdzībā citas cilvēciskas būtnes. Un tas vēl nav viss: viņi sarauj to radnieciskās saites un vēl nežēlīgi apspiež. Tie spēj radīt vēl necilvēciskākas mokas par pāvesta piekritējiem un pagāniem, kas nepielūdzami cietsirdīgi izturējās pret Kristus sekotājiem. Eņģelis sacīja: „Dieva tiesas dienā pagāniem un pāvesta pārstāvjiem klāsies daudz vieglāk nekā šiem ļaudīm.” Apspiesto kliedzieni ir sasnieguši Debesis, un eņģeļi brīnās par neizsakāmajām, šausmīgajām ciešanām, kuras pēc Dieva līdzības radītie cilvēki sagādā saviem līdzcilvēkiem. Eņģelis sacīja: „Šo mocītāju vārdi ir rakstīti ar asinīm, pārsvītroti un pārplūdināti ar karstām ciešanu asarām. Dieva nepatika nerimsies, līdz Viņš šai gaismas zemei nebūs devis līdz dibenam izdzert savu dusmu biķeri, līdz Viņš Bābelei nebūs divkārt atmaksājis. Viņš tai atmaksās, kā viņa ir atmaksājusi, un atdarīs tai divkārt pēc viņas darbiem. Kausu, ko viņa pildījusi, tai piepildīs divkārt.”
Es redzēju, ka vergturiem būs jāatbild par savu vergu dvēselēm, kuras tie turēja neziņā, un vergu grēki tiks piemeklēti pie viņu kungiem. Dievs nevar attaisnot un pieņemt Debesīs vergus, kas tika uzskatīti zemāki par dzīvniekiem un dzīvoja neziņā par Dievu un Bībeli, nebaidoties ne no kā cita kā vienīgi no sava īpašnieka, tomēr Viņš pret tiem izturēsies vislabākajā veidā, kā vien līdzcietīgais Dievs to spēj. Viņš to lietas izskatīs tā, it kā tie nekad nebūtu bijuši, kamēr šo vergu kungiem būs jāizcieš septiņas pēdējās mocības un tie tiks uzmodināti pie otrās augšāmcelšanās, lai dotos pretī otrai, daudz drausmīgākai nāvei. Tad Dieva taisnība būs apmierināta.
Elena Vaita
AGRĪNIE RAKSTI
