Kristīšana trīsvienības vārdā

Daudzi Bībeles izteikumi attiecībā vietās, kur domāta, kristīšana, sakrīt, ka vienmēr kristības notikušas "Jēzus Kristus vārdā" vai "Kunga Jēzus vārdā. Šie daudzie Bībeles izteikumi nesatur nekādas pazīmes kristīšanai "Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā"! Apustuļu Darbu ziņojumos par kristīšanu, piedalās dažādas personas: Pēteris, Filips, Pāvils un citi. Pēc viņu novēlējumiem un svētrunām ļaudis tika kristīti Jēzus Kristus vārdā vai Kunga Jēzus vārdā. Neviens no viņiem neko nepiemin par trīsvienību (Tēvu un Dēlu un Svēto Garu), nerunājot nemaz jau par to, ka neviens no viņiem neatbalsta un nepavēl lietot kristībās Trinitāro formulu.

Bībeles liecības tālāk vēsta, ka kristības Jēzus vārdā bijušas iedarbīgas, tas ir atbilda Dieva gribai, jo tādā kārtā kristītie tika visā patiesībā ieskaitīti draudzē. No visām šīm ziņām var secināt, ka agrīnajā draudzē netika sludinātas kristības trīsvienības vārdā, bet tikai Kunga Jēzus Kristus vārdā.

Eksistē daži uzmanības vērti darbi, kuros pieminēts vai citēts Mat.28:19 un tie, pamatā, pieder baznīcas tēvam Cezarijas Eisebijam, kas pazīstams vispirms kā "baznīcas vēstures tēvs". Viņš dzimis aptuveni m.ē. 260-265.g. un miris 339.g. Par viņa galveno darbu uzskata "Baznīcas vēsturi." Pats Eisebijs patiesībā bija trīsvienības mācības piekritējs un tāpēc sagaidāms, ka ikreiz, kad viņš citētu vietu no Mat.28:19 vai to kaut kā pieminētu, tad tiktu atspoguļots burtisks trinitāro kristību formulu teksts, ja, protams, tāds atrastos Bībeles Mateja Evaņģēlija rokrakstos, kurus lietoja Eisebijs. Bet zīmīgi, ka nekā tāda mēs neatrodam! Vēl jo vairāk, viņa Rakstos atrodama vesela rinda citātu ar norādi uz Mat.28:19, kur tāda tipa kristību formula vispār nav pieminēta. Tie nedaudzie citāti, kuros ietverts burtisks trinitārais teksts, attiecas uz tiem Eisebija rakstiem, kuri tika viņu uzrakstīti pēc Nikejas koncila (m.ē. 325.g.), tai pašā laikā, kad viņa darbi līdz Nikejas koncilam nesatur trinitāro kristību formulu.

Eisebija darbos sastopami sekojošie, Mat.28:19 trīs burtiskā teksta veidi:

"eita un darait par mācekļiem visas tautas mācīdami turēt visu...." ( 7 reizes)

"eita un Manā vārdā darait par mācekļiem visas tautas mācīdami turēt visu....1 (17 reizes)

"eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu ..." (5 reizes)

Šeit ļoti svarīgi aizrādīt: Eisebijs, Jēzus vārdus vienmēr citē kā tiešus citātus! Viņš pieved vārdus tā, kā, pēc viņa priekšstata, tos sacījis Jēzus, nevis kā citātu no cita avota, kur Jēzus vārdi uzdoti aprakstošā formā. Eisebijs arī nemēģina, piemēram, "apkopot" evaņģēlistu (Mateja un Lūkas) vārdus ar saviem personiskajiem vārdiem vai "apvienot" tos savā starpā. Jebkurā vietā savos darbos, kur pieskaras vietai no

Mat.28:19, viņš vārdus "eita un darait par mācekļiem visas tautas‘ piedeve pašam Kristum!

Attiecība uz pārejām 5-ām vietām, kur sastopams burtiskais šais laikos zināmais trinitārais teksts, jāievēro, ka zinātnieku starpā valda skeptiska attieksme attiecībā uz to izcelsmi (pat attiecībā uz vienīgo vietu Theophania). Kopumā pētnieki to pamato tā, ka:

visās 5-ās vietās teksts tika ievietots pēc Nikejas koncila;

un, iespējams, to izdarījis nevis pats Eisebijs, bet kāds cits autors.

Tāpēc arī šīs vietas nav īpaši nozīmīgas pētīšanai un sākotnējā, burtiskā evaņģēlista Mateja teksta noteikšanai.

Bez Eisebija rakstiem, kuri, spriežot pēc saglabātajiem Bībeles tekstu rokrakstiem, paši par sevi ir svarīgi avoti Mat.28:19 sākotnējā burtiskā teksta izvērtējumam, eksistē vēl dažu citu baznīcas tēvu raksti. Tie attiecas uz laiku līdz Nikejas koncilam un skar Jēzus vārdus attiecībā uz, tā saucamo, misionāru uzdevumu. Man gribas šeit pieminēt dažus no tiem un īsumā izvērtēt to nozīmi.

Justīna Mocekļa darbos (darbi aptuveni m.ē. 130 -140.g.) ir vieta, kuru atsevišķi zinātnieki aplūko kā norādījums uz Mat.28:19. Tā atrodama "Justīna dialogā ar Trifonu", lpp.258: ”Dievs vēl nav uzsācis tiesu, jo Viņš zina, ka arī šodien ļaudis kļūst par ”mācekļiem Viņa Kristus vārdā”, tie atstāj maldu taku, un saņem arī talentus atkarībā no katra nopelniem un gaismu caur šā Kristus vārdu.” Sākumā šos vārdus daudzi zinātnieki un teologi neatzina. Viņi neapskatīja tos kā norādījumu uz Mat.28:19, tāpēc ka tajos nav pazīstamās trinitārās kristību formulas! Bet ap 19.gadsimta beigām un pēc tam, kad kļuva zināms burtisks Eisebija teksts, šīs grūtības attiecībā par Justīna Mocekļa burtisko tekstu atkrita, kura rīcībā, spriežot pēc visa, aptuveni m.ē. 140.g. bija tāds pats Mateja Evaņģēlija teksts, kāds bija Eisebijam m.ē. 300-340.gados. (tulkojums no: Artikel von F.C. Conybeare in The Hibbert Journal von Oktober 1902, page 106)

"Ir vēl viens liecinieks, kura liecību mums jāņem vērā. Tas ir Afraats, Sīrijas (aramiešu) baznīcas tēvs, kas rakstīja m.ē. 337-345.gados. Viņš sekojošā veidā, oficiālā formā, citē šo pantu: "darait par mācekļiem visas tautas un tie ticēs man." Šie pēdējie vārdi, līdzinās, kā norāde uz burtisku Eisebija tekstu "Manā vārdā.1 Lai vai kā, teksts katrā ziņā nesatur Textus Receptus esošo norādījumu kristīt trīsvienības vārdā. Ja šī Afraata rakstu vieta būtu vienīgā, atsevišķā novirze citējumos, tad tajā varētu saskatīt neprecīzu vai nesakarīgu citāta formu, bet ņemot vērā līdzīgās vietas Eisebija un Justīna darbos, tas liekās neiespējami" (tulkojums no: Artikel von F.C. Conybeare in The Hibbert Journal von Oktober 1902, page 107).

Ja augstāk norādītie patristiskie avoti apstiprina, ka burtiskais Mat.28:19 oriģināla teksts nav saturējis trinitāro kristību formulu rokrakstos, kurus lietoja Justīns un Eisebijs, tad, protams, rodas jautājums, no kurienes sākotnēji radusies šī trinitārā formula un kādā veidā tā nonākusi šobrīd zināmajos Mateja Evaņģēlija rokrakstos datējamos ar m.ē. 4.gadsimtu un vēlāku laiku. Acīmredzams, ka agrīnajos gadsimtos bija pieliktas pūles ieviest šo formulu kristīgajā mācībā un, beigu beigās, nostiprināt Bībeles tekstā. Bet vai iespējams noskaidrot, kādā veidā tas noticis?

Visagrāk trinitārā kristību formula pieminēta Didahē, kas tiek saukta arī "Apustuliskā mācība" vai "Apustuļu mācība". Didahe - ir rokrakstu fragmentu krājums, par ko uzskata, ka pirmās tā nodaļas uzrakstītas ap 1.gadsimta beigām, bet nākamās - 2.gadsimta pirmajā pusē, tas ir apmēram starp m.ē. 80-150.gadiem. Apbrīnojams ir fakts, ka šajā relatīvi mazajā darbā (saglabājušies tikai ap simts pantu) sastopama rinda izteikumu, kuri atbalsta dažādas maldu mācības un prakses. Pēdējie vēlāk īpaši sastopami Romas pāvestībā, tās lūgšanu izdevumos, kristību ceremonijās ar apslacīšanu pagremdēšanas vietā, grēksūdzē un tā tālāk. Ja uz šā fona uzmanīgi aplūko Didahi, kļūst saprotams, ka šajā dokumentā ietvertie milzīgie maldi, nekādā veidā nevar būt mācība, kādu Kungs Jēzus sniedza saviem apustuļiem.

Lasot un salīdzinot to ar Bībeles ziņām Apustuļu darbos un citos Jaunās Derības Rakstos, acīmredzams, ka šie dati Didahē nekādi nesakrīt ar Bībeles liecībām un apraksta dažu tā laika (m.ē. 2.gadsimta), no Bībeles patiesības novirzījušos kristiešu, pieredzi. Tāpat viegli arī pamanīt, ka tieši šis burtiskais teksts sastopams Mateja Evaņģēlija rokrakstos, datējamos ar rašanos pēc Nikejas koncila. Ievērojams arī tas, ka Eisebijs augstu nevērtēja Didahi un sauca par "neoriģinālu" dokumentu.

Visas eksistējošās Bībeles tekstu rokrakstu kopijas, saturošās Mat.28:19, datējamas uz laiku pēc Nikejas koncila, un visas tās satur burtisku trinitārās kristību formulas tekstu.

Apustuļu darbu un citu Jaunās Derības Rakstu vēstījumi nekur nesatur jebkādu norādījumu uz kristībām pēc trinitārās formulas, toties daudzkārt piemin, ka ļaudis, kuri ticēja apustuļiem, kas darbojās Dieva vārdā, tika kristīti "Kunga Jēzus vārdā.

Sākotnējais, burtiskais Mat.28:19 teksts nesaturēja to daļu, kura skar kristības trīsvienības vārdā. Eisebija citāti, kas ņemti no, nepārprotami viņā rīcībā esošiem, senākiem rokrakstam, nesatur nekādu trinitāro kristību formulu, jo savādāk Eisebijs kā trinitāras mācības piekritējs, citējot šo pantu ar Jēzus vārdiem, noteikti tādu nepalaistu garām!

Fakts, ka viņš kopumā 24 reizes (17+7) citē šos Jēzus vārdus bez trinitārās formulas, un, ka ir tikai 5 vietas, saturošas trinitāro kristību formulu, kuru uzrakstīšana attiecas uz laiku pēc Nikejas koncila (dažu zinātnieku atzīti kā nepiederoši Eisebija spalvai), dod pamatu slēdzienam par teksta saturu un tieši, ka Jēzus nedeva saviem apustuļiem tāda vaida pavēli par kristīšanu un vēl jo vairāk nepavēlēja kristīt trīsvienības vārdā.

Interesanti, ka Herder-Bibel (Svēto Rakstu katoliskais izdevums) komentāru autori, apgalvo sekojošo: "Die trinitarische Taufformel hat sich in der fruhen Kirche aus der einfachen Formel... ”auf den Namen Jesu” entwickelt". Tulkojumā tas skan sekojoši: "Trinitārā kristību formula agrīnajā baznīcā attīstījās no vienkāršas formulas ... ”Jēzus vārdā". (cit. no Herder - Bibel, 1965, Einfuhr. und Anmerkungen, lpp.37).

Fragments no grāmatas "IR VIENS DIEVS"