Еlena Vaita
LIECĪBAS
DRAUDZEI VI
“Kam ir ausis, tas lai dzird, ko Gars draudzēm saka.”
IZREDZES
“Paceliet savas acis un skatiet druvas, jo tās jau ir baltas uz pļaušanu.” (9)
Dieva nodoms draudzē
Caur Saviem ļaudīm Dievs ir nodomājis darīt zināmus Savas valstības pamatlikumus. Lai tie šos pamatlikumus varētu atklāt dzīvē un raksturā, Viņš vēlas tos atšķirt no pasaules ieradumiem un tās dzīves veida. Viņš cenšas tos vadīt Savā tuvumā, lai varētu tiem atklāt Savu gribu.
Tāds bija Viņa nodoms, atbrīvojot Izraēlu no Ēģiptes verdzības. Pie degošā krūma Mozus no Dieva saņēma vēsti priekš Ēģiptes ķēniņa: “Atlaid Manus ļaudis, ka tie Man kalpo.” 2.Mozus 7,14. Ar varenu roku un izstieptu elkoni Dievs ebreju pulkus izveda no verdzības zemes. Brīnišķīga bija glābšana, ko Viņš tiem sagādāja, ar pilnīgu iznīcību sodīdams to ienaidniekus, kas atteicās paklausīt Viņa Vārdam.
Dievs vēlējās Savus ļaudis atšķirt no pasaules un sagatavot tos Viņa Vārda uzņemšanai. No Ēģiptes Viņš tos aizveda pie Sinaja kalna, kur Viņš tiem atklāja Savu godību. Šeit nebija nekā, kas varētu valdzināt viņu prātu vai viņu domas novērst no Dieva, un, kad lielais ļaužu pulks skatījās uz augstajiem kalniem, kas pacēlās pār viņiem, tad tie varēja izprast savu niecību Dieva skata priekšā. Pie šīm lietām, ko izkustināt spēja vienīgi dievišķās gribasspēks, Dievs sazinājās ar cilvēkiem. Un lai to prātā Viņa Vārds vienmēr varētu būt skaidrs un nepārprotams, Viņš starp pērkoniem un zibeņiem un ar briesmīgu majestātiskumu pasludināja likumus, ko jau bija devis Ēdenē un kas bija Viņa rakstura noraksts. Šie vārdi ar Dieva pirkstu tika ierakstīti akmens galdiņos. Tā bezgalīgā Dieva gribu atklāja ļaudīm, kuri bija aicināti Viņa Debesu un zemes pārvaldības likumus darīt zināmus visām tautām, ciltīm un valodām.
Tādam pat darbam Viņš ir aicinājis Savus ļaudis šajā paaudzē. Tiem Viņš ir atklājis Savu gribu, un no tiem Dievs prasa paklausību. Šīs zemes vēstures pēdējās dienās tā pati balss, kas runāja no Sinaja, turpina sacīt cilvēkiem: “Tev nebūs citus dievus turēt priekš Manis.” 2.Mozus 20,3. Cilvēks savu gribu ir nostādījis pretī Dieva gribai, tomēr viņš nevar apklusināt šo pavēlošo vārdu. Cilvēka prāts nekad pilnībā neizpratīs savu pienākumu pret šo augstāko varu, tomēr izvairīties no šī pienākuma tas nevar. Var pastāvēt daudz dziļdomīgu teoriju un spekulatīvu izdomājumu, cilvēki var mēģināt nostādīt zinātni pretī atklāsmei un tādā veidā atmest Dieva likumu, tomēr stiprāk un arvien stiprāk Svētais Gars tiem atgādinās pavēli: “Tev būs pielūgt Dievu, savu Kungu, un Viņam vien kalpot.” Mat.4,10.
Kā pasaule izturas pret Dieva likumu? – Cilvēki visur strādā pretī dievišķajiem priekšrakstiem. Vēloties izvairīties no krusta nešanas, bez kā nav iespējama paklausība, pat draudzes nostājas lielās atkrišanas pusē, apgalvojot, ka Dieva likums ir izmainīts vai atcelts. Cilvēki savā aklumā lepojas ar brīnišķu progresu un apgaismību, bet Debesu sargi redz zemi piepildītu ar samaitātību un varmācību. Grēka dēļ mūsu pasaules atmosfēra ir kļuvusi līdzīga mēra apsēsta nama atmosfērai. (11)
Ir jāpadara liels darbs, noliekot cilvēku priekšā glābjošās evaņģēlija patiesības. Šis ir Dieva noteiktais līdzeklis morālās samaitātības straumes apturēšanai. Tas ir Viņa paredzētais ceļš, lai cilvēkā atjaunotu Viņa morālo līdzību. Tas ir Viņa dziedniecības līdzeklis pasaules plašajam sajukumam. Tas ir cilvēkus tuvinošais un vienojošais spēks. Šo patiesību pasniegšana ir trešā eņģeļa vēsts darbs. Kungs ir paredzējis, ka šīs vēsts sludināšanai jākļūst visaugstākajam un vislielākajam darbam, kāds šai laikā tiek darīts pasaulē.
Sātans pastāvīgi spiež cilvēkus pieņemt viņa pamatlikumus. Tā viņš cenšas izjaukt Dieva darbu. Dieva izredzēto tautu viņš pastāvīgi attēlo kā piekrāptu tautu. Viņš ir brāļu apsūdzētājs, un savu apsūdzošo spēku viņš pastāvīgi vērš pret tiem, kas dara taisnību. Kungs vēlas caur Saviem ļaudīm atbildēt uz sātana apsūdzību, parādot rezultātus, kādi seko paklausībai pareizajiem pamatlikumiem.
Visa pagātnes gaisma, visa gaisma, kas spīd tagad un sniedzas nākotnē, kā tā atklāta Dieva Vārdā, ir priekš ikvienas dvēseles, kas grib to pieņemt. Šīs gaismas godībai, kas ir Kristus rakstura godība, jāparādās atsevišķos kristiešos, ģimenē, draudzē, Vārda sludināšanā un katrā Dieva tautas nodibinātajā iestādē. Visām šīm lietām pēc Kunga nodoma jākļūst par simbolu tam, kas var tikt padarīts priekš pasaules. Tām jāliecina par evaņģēlija patiesības glābjošo spēku. Tie ir iedarbīgie līdzekļi Dieva lielā nodoma piepildīšanai visas cilvēces labā.
Dieva ļaudīm jābūt par kanāliem augstāko iespaidu iedarbībai Universā. Cakarijam dotajā atklāsmē divi eļļas koki, kas stāv Dieva priekšā, parādīti kā tādi, kas no sevis caur zelta caurulēm lej zelta eļļu svētnīcas kausā. (12) Tas savukārt baro svētnīcas lukturus, lai tie pastāvīgi varētu dot skaidru un mirdzošu gaismu. Tā no svaidītā, kas atrodas Dieva tuvumā, Viņa ļaudis saņem dievišķās gaismas, mīlestības un spēka pilnību, lai varētu sniegt citiem gaismu, prieku un atspirdzinājumu. Viņiem jākļūst par kanāliem, caur kuriem dievišķie spēki liek plūst pasaulē Dieva mīlestības straumei.
Mērķis, kuru Dievs cenšas sasniegt caur Saviem ļaudīm, šodien ir tas pats, kādu Viņš vēlējās piepildīt ar Izraēlu, kad Viņš to izveda no Ēģiptes. Redzot draudzē atklājamies Dieva labsirdību, Viņa žēlastību, taisnību un mīlestību, pasaulei ir iespējams iepazīties ar Viņa raksturu. Un, kad Dieva likumi tādā veidā, par priekšzīmi citiem, tiks īstenoti dzīvē, tad pat pasaule atzīs, ka tie, kas mīl un bīstas Dievu un kalpo Viņam, ir pārāki par visiem cilvēkiem virs zemes. Dievs uzlūko ikvienu no Saviem ļaudīm, priekš katra Viņam ir Savi plāni. Viņš vēlas, lai tie, kas īsteno dzīvē Viņa svētos priekšrakstus, būtu izcili un no citiem atšķirami ļaudis. Uz Dieva tautu šodien, tāpat kā uz seno Izraēlu, attiecas Gara iedvesmā Mozus rakstītie vārdi: “Tu esi svēta tauta Kungam, savam Dievam, tevi Kungs, tavs Dievs, ir izredzējis, lai tu Viņam būtu īpaša tauta, pāri visām citām tautām virs zemes.” 5.Mozus 7,6. (angļu tulk.) “Redzi, es jums esmu mācījis likumus un tiesas, itin kā Kungs, mans Dievs, man pavēlējis, lai jūs tā darāt tanī zemē, ko jūs ejat iemantot. Turiet nu tos un dariet tos, jo šī būs jūsu gudrība un jūsu saprašana to ļaužu acīs, kas visus šos likumus dzirdēs un sacīs: tiešām gudri un prātīgi ļaudis ir šī lielā tauta. Jo kur ir cita tāda liela tauta, kam Dievs (angļu tulk.) tik tuvu kā Kungs, mūsu Dievs, mums, cikkārt Viņu piesaucam? (13) Un kur ir cita tāda liela tauta, kam tādi taisni likumi un tiesas kā visa šī bauslība, ko es šodien lieku jūsu priekšā?” 5.Mozus 4,5-8.
Pat šie vārdi nespēj izteikt Dieva nodoma lielumu un godību, kuru Viņš grib piepildīt caur Saviem ļaudīm. Ne tikai šai pasaulei, bet arī visam Universam mums jāpasludina Viņa valstības pamatlikumi. Apustulis Pāvils, rakstot Svētā Gara vadībā, saka: “Man, tam vismazākajam no visiem svētiem, šī žēlastība ir dota Kristus neizdibināmo bagātību caur evaņģēliju pasludināt starp pagāniem un visus apgaismot, lai saprot, kā ir gājis ar to noslēpumu, kas no iesākuma bija apslēpts iekš Dieva, visu Radītāja, ka Dieva daudzkārtīgā gudrība tagad caur draudzi taptu zināma virsniecībām Debesīs.” Efez. 3, 8.- 10.
Brāļi, “mēs esam darīti par skatu spēli pasaulei, eņģeļiem un cilvēkiem.”1.Kor.4,9. (angļu tulk.) “Kādiem ļaudīm jums jābūt visā svētā dzīvošanā un dievbijībā, gaidot un steidzoties uz Dieva dienas atnākšanu.” 1.Pēt.3,11.12. (piezīmju Bībele)
=======
Lai parādītu Dieva raksturu, lai ar neīstu, liekuļotu kristietību nepiekrāptu paši sevi, draudzi un pasauli, mums jākļūst personīgi pazīstamiem ar Dievu. Ja mums ir sadraudzība ar Dievu, tad mēs esam Viņa sludinātāji, kaut arī varbūt nekad nerunāsim uz klausītāju pulku. Mēs esam Dieva līdzstrādnieki, parādot Viņa rakstura pilnību cilvēcībā.